Puķes cita citu papildina
– Ne vienmēr svarīgākais ir krāsas. Galvenais ir izvēlēties saskanīgas ziedu formas. Ja tās būs harmonijā, blakus labi izskatīsies pat visnesaderīgāko krāsu kompozīcija, – dārza kompozīcijas principus skaidro Sanita.
Viņa grupē dažādu ziedu galviņas, pelašķu apaļās, veronikas ziedu vārpas papildinot ar margrietiņu ziedu formu. Vertikālās formas izlīdzina, dodot dinamiku, – liatres, pulkstenītes, dekoratīvo dadžu formas. Jūnijā sākas dekoratīvie sīpoli.
Pēc šadiem principiem tapusi jaunākā dobe, kas būs pavisam skaista nākamgad. Mazliet kā eksperiments.
Augi tajā stādīti blīvi, tuvu, pāris sprīžu cits no cita. Vai nav par biezu, vai visiem pietiks vietas? – Augi nav kurpes vai dīvāniņš, bet dzīvi, un kaut kas iznīks vienmēr, – skaidro Sanita. Šī dobe veidota tā, ka cits citu mazliet nomāks, augi velsies pāri cits citam. Tam arī praktiska nozīme – tik blīvi stādot, nezālēm nav kur iespraukties.
Pamatā dārzu veido koki, krūmi un ziemcietes. No viengadīgajiem augiem tikai verbēnām atvēlēta vieta. Tās Sanita iegādājas no vasaras puķu audzētājiem, jo Reinbergiem nav apkurināmas siltumnīcas, bet svarīgi, lai dārzā košums būtu pēc iespējas agrāk.
Starp ziemciešu grupām visu gadu formu saglabā zemu cirptas kalnu priedītes, bukšu bumbiņas.
Daudzi augi pirkti Igaunijā, jo puķkopji uzskata: ja audzis tur, pie mums augs pavisam labi.
Lasi vēl: Idejai – dārzs uz palodzes
Šogad visas puķes zied nedēļu vai divas vēlāk. Piemēram, viena no mīlulēm – lielā verbēna. Tā iederas starp jebkuriem augiem, dod vajadzīgo vertikālo dimensiju dobēm, rada kustības efektu. It kā liels augs, bet var redzēt cauri; labi izsējas, taču tad ziedēs vēlu.
Visi saimniekiem jautā par dekoratīvo sīpolu galvām dobēs – vai tās te iespraustas? Nē, aug! Dekoratīvos sīpolus Sanita iesaka stādīt visur. Ir gan garāka auguma, gan zemāki ar milzīgām bumbām. Garākie iederēsies starp augstākām ziemcietēm, zemākie – priekšplānā. Dekoratīvo sīpolu izskatu nereti bojā neglītie laksti, bet starp ziemcietēm tos neredz. Zemajiem priekšpusē lakstus nogriež, kad tie sāk dzeltēt, – ziedam un sīpola briešanai tas neskādē. Šie augi tiešām izskatās amizanti – kā uz kociņa zemē saspraustas bumbiņas. Stādīt var droši, ziemcietība laba, pārliecinājušies dārza saimnieki. Sīpoli zied jūnijā, kad ziedu bumbas ir zili violetas, purpurvioletas, baltas. Šķirnes ir dažādas, bet viens no skaistākajiem ir milzis ‘Globemaster’. Vasaras sākumā sīpoli efektīvi izskatās kopā ar vēlajām tulpēm vai violeto Meijera ceriņu ‘Palibin’. Vēlāk, sēklai briestot, tie ilgi saglabājas dekoratīvi gan dobē, gan vāzē.
Sīpoli tik grezni zied jau trešo gadu. Vienkāršākā forma aug vairāk nekā sešus gadus bez izrakšanas.
Dārzā ir daudz hortenziju. Viena no agrāk ziedošajām ir ‘Prim White’, kas plaukst jau jūnijā. Dekoratīvs, rudenī krāsains lapojums ir ozollapu hortenzijai, kas pēc siltām ziemām arī uzzied. Maza auguma skaistulīte ir šķirne ‘Bobo’. Sārtus ziedus raisa hortenzija ‘Pink Annabella’, tā attīstās lēnāk, taču ir viena no retajām šādā krāsā, turklāt nav jāpiesedz. Vienīgi dzinumi mēdz būt nenoturīgi, un, lai to novērstu, Sanita šo šķirni mēslo mazāk nekā citas hortenzijas. Arī baltajai ‘Annabella’ ar milzīgajām ziedkopām barības tiek mazāk. Ziedu galvas tad veidojas sīkākas, bet saimniece labāk izvēlas to nekā sagāzušos dzinumus.
Visās dobēs aug lilijas. Arī par tām Sanita saka: – Es viņas mīlu! – Atšķirībā no ziemcietēm, lilijām saimniece nosaukumus nezina, jo izvēlē svarīgākā ir smarža. Pērkot sīpolus, viņi audzētājiem prasa tās lielās un smaržīgās. Sanita un Raivis uzskata, ka smarža dārzā ir viena no svarīgākajām, jo ir tik jauki to izbaudīt pievakarē.
Kaķumētras var sakombinēt tā, ka zied ilgstoši. It kā vienāda izskata, bet atšķirīgā laikā ziedi plaukst ‘Zinser’s Giant’, ‘Walker‘s Low’ un tā sauktajai Sibīrijas kaķumētrai.
Graudzāles iesaka visiem
Reinbergi aizraujas ar dažādām graudzālēm. Saimnieki zina, ka tās vajag saukt par zālveida ziemcietēm un ka ir dažādi iedalāmas, taču sarunvalodā cilvēki tās dēvē par graudzālēm, smildziņām. Daža smildziņa ir pat metriem gara, cita – zema un kompakta. Saimnieki tās stāda visur, jo neaizņem lielu vietu, nerada pamatīgu ēnu, piešķir dobēm vertikālo dimensiju, vējā skaisti šūpojas un san, ir ilgstoši dekoratīvas. Jākopj minimāli, laksti un smilgas saglabājas pat visu ziemu. Dažas aug gadiem, dažas – īsāku laiku vai pat vienu vasaru. Ar smilgām vien varētu izveidot dārzu. Jaunums un ražena daiļava ir molīnija ‘Transparent’. Tā veido lielu, lietussargam līdzīgu atvērumu. Miskante ‘Variegata’ dobē izceļas ar skaistu, vidēji augstu lapojumu.
Sanita un Raivis par savām puķēm ziemā lasa arī lekcijas. Viena no tēmām ir par dažādām graudzālēm. Pēc lekcijas cilvēki ar sajūsmu atzīstas, ka nav spējuši iedomāties tik lielu dažādību.
Dārzā gan jāuzmanās no agresīvām graudzālēm, kāda ir, piemēram, sarkstošā miskante. No tās nevar atbrīvoties ne ar trimmeri, ne lauzni.
Jo vecāki stādījumi, jo tie mazāk jākopj, secina saimnieki. Lielā ravēšana ir pārsvarā aprīlī, bet kopjot galvenais ir vasarā apgriezt vecos ziedus, un šo pienākumu uzņēmusies Sanitas mamma, kuru abi jaunie dēvē – mūsu zelts!
Pavasarī, aprīlī, visam dārzam dod ilgstošas iedarbības mēslojumu. Jūnijā vēlreiz uzlej papildbarību hortenzijām, lai labāk ziedētu. Visas hortenzijas saimnieki pamatīgi apgriež, jo tad ir spēcīgi dzinumi un lielas ziedkopas. Pēc noziedēšanas vajag apgriezt arī izopu, lai zied vēlreiz. Pavasarī to un lavandu atjauno, zemu nogriežot.
Puķu lakstus Reinbergi nogriež tikai pavasarī. – Nevienam nepatīk gulēt plikam, bez sedziņas, arī augiem ne, – salīdzina Sanita. Dabā ir gudri izdomāts, ka koks rudenī saknes noklāj ar lapām, puķes ar lakstiem. Tas pasargā, pat ja nav sniega. Dabisks klājums ir labs arī agrā pavasarī, kad pumpuri un dzinumi sāk mosties. Ziemcietēm rudeņos tikai mazliet piefrizē galus, lai dārzs neizskatās nekopts. Tiem, kas ir pedantisku dārzu piekritēji un nokaltušos lakstus rudenī necieš, atkailinātā sakņu daļa noteikti jāmulčē.
Augsni dobēs pirms stādīšanas pamatīgi ielabo. Pēc īpašas receptes gatavo arī substrātu, kurā podiņos stāda augus. Augsnē iestrādā gan ilgstošas iedarbības mēslojumu, gan slieku humusu. Tas ir koncentrēts, tāpēc jālieto stiprā atšķaidījumā, bet rezultāts ir izcils. Kad augus podiņos apravē, nezāles kopā ar visu augsni met melnajos maisos un gadu notur. Pēc tam sadalījušos substrātu ber uz dobēm dārzā.
Raivis secina, ka šogad laika apstākļi bija sevišķi labvēlīgi dažādu slimību attīstībai. Talsu pusē bija karsts un mitrs. Stiprs vējš, aukstas naktis. Jūlijā dienā bija +27 °C, bet naktī tikai +4 °C! Augiem ir ko turēt, secina Sanita. Reiz atbraukuši draugi no Dobeles un brīnījušies, ka lietu nav redzējuši, bet “Puķu laukos” pamatīgs slapjums – izrādās, profilaksei pret miltrasu saimnieki puķes divreiz smidzinājuši ar līdzekli Topāzs.
Pedantiskās dobju malas viņi atdur ar mazu, ieapaļu lāpstiņu. Puķēs rosās arī kurmis. Neko darīt, nākas samierināties un izgāztos augus dēstīt atpakaļ.
Reinbergu dārzu apciemo visdažādākie kukaiņi. Piesaulē dobēs zum bites. Saimnieki joko, ka apkārtnes biteniekiem vajadzētu nākt ar medus burciņām, jo liela daļa vākta viņu vienmēr ziedošajā dārzā.
Lasi vēl: Šis Japānas glicīniju parks ir kaut kas vienreizējs – tev tas ir jāredz!
– Es katru vakaru savam dārzam pasaku paldies, – atzīstas Sanita, un dārzs cenšas, ko spēj, lai nopelnītu šo saimnieces paldies.
Padoms
Nav jāveido atsevišķa dobe ārstniecības augiem, jo tie labi iederas starp ziemcietēm un sīpolpuķēm. Ja vajag vannai, tējai, pirtiņai, norauj pa dzinumam. Ceri sakuplo no jauna.
Avots:
