Zinātne tomēr ir pierādījusi, ka temperatūras pazemināšanās zināmā mērā palielina saaukstēšanās risku!
Varētu uzskatīt, ka vecākiem un vecvecākiem ir bijusi taisnība, bet ar vienu apgalvojumu viņi ir nošāvuši greizi – aukstā laikā mēs apģērbjamies savai labsajūtai un, lai izvairītos no apsaldēšanās. Ar saaukstēšanos kā tādu aukstumam nav it nekāda sakara – tur vainīgi ir apkārt klejojošie vīrusi un baciļi.
Izrādās, ka baciļi, vīrusi un baktērijas labāk vairojas mitrā vidē. Visaktīvāk tie vairojas, kad ir mitra un vēsa/silta vide, piemēram, pavasarī un rudenī. Izteikts aukstums vai karstums un sausums baciļiem, vīrusiem un baktērijām “nepatīk”.
Der atcerēties, ka mūsu ķermeņos kā tādos ir ideāla vide baciļu, vīrusu un baktēriju vairošanai. Tā iemesla dēļ mēs varam saslimt jebkurā gada laikā, bet pavasarī un rudenī šie baciļi, vīrusi un baktērijas aktīvi vairojas arī ārā – mēs tos vairumā ieelpojam un mūsu imūnsistēma netiek ar šo apjomu galā, un mēs saslimstam.
Lasi vēl: Netradicionāli: Kādēļ rodas herpes un citi vīrusi. Kāda ir to saistība ar dzīves jēgu?
Avots: rd.com