Dzīvesstils

Par citu cilvēku lietu un apģērbu enerģiju, savā mājas lapā pastāstīja, ekstrasenss Jeļena Jaseviča. Saskaņā ar viņas teikto, apģērbs, tāpat kā jebkura cita personīgā lieta, satur tās īpašnieka enerģiju un tam ir neredzams savienojums. Tātad, vai ir bīstami valkāt lietotas lietas un pie kā tas var novest?

Kā bez piepūles izdarīt izvēles par labu ilgtermiņa labsajūtai, nevis mirkļa iegribām? Kā veicināt labu pašsajūtu ikdienā? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, mūziķe Māra Upmane-Holšteine pirms mēneša uzsāka Rimi kustības “Labākai dzīvei” eksperimentu, papildu motivāciju rodot drīzumā gaidāmajā bērniņa nākšanā pasaulē. Eksperimenta laikā Māru konsultēja “Labākai dzīvei” ekspertu komanda – uztura speciāliste Olga Ļubina, fitnesa treneris Kārlis Birmanis un psiholoģe Iveta Aunīte, palīdzot pieņemt veselīgus lēmumus un iedrošinot ieviest jaunus paradumus ikdienā. Eksperiments ir noslēdzies, un mūziķe secina – lielas pārmaiņas nenotiek vienā dienā, svarīga ir konsekvence, kas kampaņveidīgas uzvaras pārvērš par pašsaprotamiem ieradumiem.

Veģetārs un vegāns uzturs kļūst arvien populārāks ne vien visā pasaulē, bet arī Latvijā. Taču, izvēloties šādu dzīvesveidu, ir virkne nosacījumu, kas jāņem vērā, gan lai pareizi plānotu ēdienkarti, gan lai pietiekošā daudzumā uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas un vitamīnus. Par to, kā to paveikt, BENU Aptieka rīkotajā diskusijā ar padomiem un noderīgu informāciju dalījās pieaicinātie eksperti.

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku pievēršas zaļajam dzīvesveidam – domā zaļi un rīkojas zaļi: šķiro atkritumus, taupa dabas resursus un dažādās ikdienas situācijās labprātāk izvēlas dabai draudzīgus risinājumus. Bet zaļi var ne tikai dzīvot. Vai zināji, ka arī skriet var zaļi? Tet Rīgas maratona organizatori un “Latvijas Zaļais punkts” eksperti dalās padomos, kā kļūt par zaļo skrējēju un skriet dabai draudzīgi.

Vairāk nekā 90% skolēnu un vecāku kopumā vēlētos, lai skolā vairāk tiktu mācītas emocionālās stabilitātes prasmes, atklāj ZZ Čempionāta pētījums par skolēnu līderības prasmēm. Arī pasaulē kopš 2016. gada tiek aktualizēta tēma par to, kā veiksmīgāk attīstīt sabiedrībā sociālās un emocionālās prasmes. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) pašlaik veic apjomīgu pētījumu, kas tiks pabeigts 2020. gadā.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka tiem ir nepieciešams pilnīgs vai daļējs mājokļa remonts, bet galvenais šķērslis šo uzlabojumu īstenošanai ir naudas, laika un enerģijas trūkums, secināts IKEA pētījumā “Dzīve mājās”. Tajā pašā laikā IKEA interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija norāda, ka izmaiņām ne vienmēr ir jābūt dārgām un laikietilpīgām, – viņa dalās ar padomiem, kā viegli un lēti uzlabot savu mājokli.

Protams, ir dienas, kad mēs atsakāmies ievērot diētu, izlaižam mūsu treniņus vai vienkārši atsakāmies strādāt pie sevis.