Veselība

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem. Smēķētāji veido teju trešdaļu jeb vairāk nekā 28% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt iedzīvotāji reti veic profilaktiskās veselības pārbaudes, uz tām dodoties reizi gadā vai pat retāk.

Ārstniecības riska fonds, kas tika izveidots, lai pacienti varētu saņemt atlīdzību par ārstniecības procesā nodarīto kaitējumu, faktiski nepilda savu galveno uzdevumu, jo tas nedarbojas pacientu interesēs. Līdzekļi, kurus iespējams saņemt no Fonda, daudzu pacientu veselībai un pat dzīvībai ir kritiski nozīmīgi, jo tie ļauj rīkoties nekavējoties, lai mazinātu un novērstu nodarītā kaitējuma sekas. Atsevišķos gadījumos, ilgstoši gaidot lēmumu par kaitējuma atzīšanu un naudas izmaksu, atlīdzību ir saņēmuši jau pacientu mantinieki. Pie šādām atziņām ir nonākusi Valsts kontrole, revīzijā vērtējot, kā darbojas pirms pieciem gadiem izveidotā fonda atlīdzības sistēma.

Ikdienā, sāpot galvai, mugurai vai zobiem, glābiņu bieži vien meklējam pretsāpju medikamentos. Iedzeram tableti, sāpes rimstas, un varam turpināt veikt ikdienas darbus bez raizēm par sliktu pašsajūtu. Taču, ja sāpes nerimstas un ilgst vairākas nedēļas, tad tas ir signāls, kas brīdina par traucējumiem organismā, kurus vajadzētu nevis ignorēt, bet gan noskaidrot un novērst to cēloni.

Veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jābūt tādam, lai visi iedzīvotāji – neatkarīgi no nodokļu nomaksas – varētu saņemt tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, otrdien, 30.aprīlī, pārrunājot situāciju veselības aprūpes finansēšanas jomā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu Tamāšu Evetovitu (Tamas Evetovits).

73 % Latvijas iedzīvotāju nekad nav apmeklējuši dermatologu, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tikmēr ceturtdaļa (25 %) aptaujāto pie dermatologa ir bijuši vismaz vienreiz – kāds pēdējā gada laikā, kāds pirms viena, diviem un vairāk gadiem. Sertificēts dermatologs, Eiropas Dermatovenerologu akadēmijas biedrs dr. Raimonds Karls skaidro, ka rādītājs ir satraucošs, jo Latvijas iedzīvotājiem kā gaišādainiem un pret ādas problēmām uzņēmīgiem cilvēkiem ir ieteicams vismaz reizi apmeklēt dermatologu, lai speciālists var novērtēt ādas stāvokli un ieteikt, cik bieži turpmāk vēlams veikt profilaktiskas dermatologa vizītes, lai neiedzīvotos ādas veselības problēmās.

Ik gadu no nopietnām slimībām, ko izraisījis ērces kodums, Latvijā ārstējas vairāki simti iedzīvotāju. Cilvēki izprot problēmas nopietnību un aktīvi interesējas par iespējām sevi pasargāt, gan vakcinējoties, gan iegādājoties šī riska apdrošināšanu, norāda apdrošināšanas sabiedrībā BALTA (PZU grupa). Diemžēl vakcīna nepasargā no visām ērču izraisītām saslimšanām – šopavasar saistībā ar ērces koduma izraisītu Laima slimību pie apdrošinātāja vērsušies jau trīs cilvēki. Kopumā par ērču izraisītām saslimšanām pēdējo trīs gadu laikā izmaksāti teju 50 000 eiro.

Pasaules veselības diena – 7. aprīlis ir kā atgādinājums ikvienam no mums, ka par savu veselību ir jārūpējas ne tikai tad, kad saslimstam, bet regulāri. Par ko vajadzētu atcerēties ikdienā un īpaši aizdomāties Pasaules veselības dienā stāsta BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Pavasarī bērzu sulas tecina teju ikviens, kam ir iespēja to darīt, gan laukos, gan pilsētā. Pat ja sulas netecinām paši, tās bieži vien uz darbu vai kā ciemakukuli atnes kolēģi un draugi. Vai bērzu sulas tik tiešām ir veselīgas un cik daudz tās ikdienā ir ieteicams patērēt – konsultē BENU Aptiekas pieaicinātā uztura speciāliste, veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

21.gadsimta gausā dzīvesveida vēstneši – mazkustība, neveselīga pārtika un pārlieku liels alkohola patēriņš – ir vieni no galvenajiem riska faktoriem, kas var negatīvi ietekmēt aknas un veicināt to aptaukošanos. Taukainā hepatoze piezogas nemanāmi, un tās sākuma stadijā izteikti simptomi, kas liecinātu par aknu veselības pasliktināšanos, nav jūtami.

“Šobrīd mēs redzam ļoti labvēlīgu valsts attieksmi C hepatīta jomas sakārtošanā,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas virsārste asoc. prof. Indra Zeltiņa. No šī gada 1. janvāra ir paplašināta pacientu grupa, kurai ir iespējams saņemt valsts apmaksātu terapiju C hepatīta ārstēšanai. Tagad arī pacientiem ar aknu fibrozes pirmo stadiju (F1) ir pieejams valsts 100% atbalsts terapijas uzsākšanā. Tas nozīmē, ka terapija kļuvusi pieejama gandrīz visiem, kuri inficēti ar šo vīrusu.

Lai arī pēdējos gados par krūšu veselību tiek runāts arvien plašāk, mudinot sievietes regulāri veikt pārbaudes gan pašām, gan dodoties pie speciālistiem, joprojām liela daļa sieviešu krūšu veselības jautājumu atstāj novārtā. Kāpēc ir tik svarīgi regulāri veikt šīs pārbaudes un kā to darīt pareizi? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors onkologs ķirurgs Jānis Eglītis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Jau no bērna kājas ikvienam tiek mācīts, ka zobi ir jātīra katru dienu divas reizes pa divām minūtēm, tomēr Philips veiktā Starptautiskās mutes veselības dienas aptauja, atklāj šokējošu ainu, jo Latvijā 35% iedzīvotāju tīra zobus tikai vienu reizi dienā.