Veselība

Speciālisti atzīst – bieži vien, konsultējot pacientus ar locītavu problēmām, nākas sastapties ar dažādiem aplamiem uzskatiem saistībā ar locītavu veselību. Kuri no tiem ir visizplatītākie, un vai šie mīti atbilst patiesībai? Konsultē Liepājas Reģionālās slimnīcas un Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centra traumatologs-ortopēds Mārtiņš Reteris.

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs dr. med. Rolands Mačuks.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca pašlaik ir vienīgā vieta visā Baltijā, kur pacientiem ar ekstremitāšu – kāju un roku lūzumiem, vai ar iedzimtām ekstremitāšu deformācijām ir pieejama jaunākā tehnoloģija – ortopēdiskais heksapods. Tas ir ārējās fiksācijas aparāts, kura modernā versija ir aizgūta no kosmonautikas un robotu tehnikas, bet pats princips sakņojas klasiskajā Iļizarova metodē.

Savilkts kakls, sprandas daļa? Nogurums? Nespēks? Var līdzēt sporta vakuumma masāža. Tā lielisko noderēs gan sportistiem, lai veicinātu atjaunošanās procesus, gan ikvienam, kurš piedzīvojis muskuļu saspringumu.

Cilvēkam bieži ir stress, kam pievienojas negatīvi emocionālie pārdzīvojumi. Kā arī specifiskas fiziskas reakcijas. Jo īpaši stresa hormona, ko sauc par kortizolu, izlaišana.

Lai gan veselības aprūpes joma nepārtraukti attīstās un uzlabojas, tā nebūt nav vienīgais veselību ietekmējošais faktors. Kā rāda PNB Bankas veiktā aptauja, diemžēl ne visi Latvijas seniori ir spējīgi uzreiz iegādāties visus ārsta izrakstītos medikamentus, un to iegāde bieži vien tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Kā liecina ārstu novērojumi, ja medikamenti netiek lietoti atbilstoši norādījumiem, tas ilgtermiņā var radīt nopietnus draudus pacienta veselībai.

Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju (59 %) savu veselību vērtē kā labu vai drīzāk labu, 78 % vismaz reizi gadā sirgst ar dažādām akūtām veselības problēmām, piemēram, saaukstēšanos vai iekaisumiem. Turklāt katrs trešais (33 %) slimo vēl biežāk – divas, trīs, četras un pat piecas reizes gadā, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.

Rūgta garša mutē – vai tā liecina par trauksmi vai tomēr nav pamata satraukumam? Kas ir žults, no kā rodas žultsakmeņi, kā tos atrod un kā ar tiem tikt galā, konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas dienas stacionāra virsārsts, Latvijas Universitātes asociētais profesors Igors Ivanovs un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Lai gan lielākoties cilvēki satraucas par lieko svaru un pārāk treknu ēdienu vai lielām porcijām, ne mazāk kaitīgs veselībai ir nepietiekams uzturs, ko apzīmē ar terminu “malnutrīcija”. Pirmās asociācijas daudziem varētu būt badacietēji jaunattīstības valstīs, taču malnutrīcijas riskam pakļauti arī cilvēki ar labvēlīgiem dzīves apstākļiem. Kā atpazīt malnutrīciju un ko darīt, ar to sastopoties, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.

Atzīmējot Starptautisko bērnu vēža dienu, tika rīkota nozares profesionāļu diskusija, lai pārrunātu bērnu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas iespējas Latvijā, ārstēšanai un rehabilitācijai nepieciešamā finansējuma pieejamību, efektīvākos risinājumus bērnu ārstēšanai, kā arī lielākos vecāku izaicinājumus, saskaroties ar bērnu onkoloģiskajām slimībām. Diskusiju organizēja BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu.