Parasti augusta otrajā pusē gurķu lapas kļūst dzeltenas, savītas vai klātas ar plankumiem, kāti nokalst, gurķi, ja tie ražo augļus, iegūst neglītu formu. Taču, pienācīgi kopjot gurķus, to ražu var novākt līdz pat oktobrim.
Pieredzējuši dārzkopji dalījās savos noslēpumos, kā turpināt labas gurķu ražas ievākšanu līdz pat salnām.
Gurķi aug ilgāk nekā parasti, ja tos audzē uz vertikāliem balstiem. Uz zemes augošie gurķi noveco ātrāk, jo tajos ir daudz lapu, atvases un pārgatavojušies augļi.
Gurķu stādīšana nedrīkst būt blīva. Pārblīvēšanās dobē ar gurķiem palielina to saslimšanas iespēju, un tieši slimības ir galvenais iemesls gurķu stublāju agrīnai bojāejai.
Lai gurķi ilgu laiku dotu ražu, vēlams audzēt zonētas un pret slimībām izturīgas šķirnes un hibrīdus.
Stādiet dažādas gatavības šķirnes gurķus – sējiet gan agrīnas, gan vidēji nobriedušas un pat vēlīnas šķirnes. Stādiet to stādus nevis vienā dienā, bet ar 1-2 nedēļu intervālu. Vispirms maija sākumā sējiet agrīnos gurķus svaigam patēriņam, pēc tam – vidēji agros konservēšanai, bet tad vēlos rudens ražai.
Īstā un viltus miltrasa, antraknoze, kladosporioze, peronosporoze, sakņu puve un citas gurķu slimības pilnībā izpaužas vasaras beigās, kad sākas aukstums un biežas lietavas. Lai pasargātu gurķus no slimībām un tādējādi palielinātu ražu, visas veģetācijas sezonas laikā veic profilaktisku smidzināšanu un laistīšanu ar bioloģiskajiem fungicīdiem un augšanas stimulatoriem. Augus parasti apstrādā reizi nedēļā, un augustā, veicot katru laistīšanu, ūdenim pievieno biopreparātu.
Gurķu stublāju barošana. Temperatūras pazemināšanās augustā negatīvi ietekmē sakņu sistēmas darbību, kā rezultātā lapas kļūst dzeltenas, un gurķis pakāpeniski iet bojā. Lai pagarinātu gurķu stublāju mūžu, jāveic lapu barošana ar slāpekļa mēslojumu. To var sākt jau jūlija beigās. Var barot ar urīnvielas šķīdumu. Kā mēslošanas variantu – aplejiet svaigu sienu ar ūdeni proporcijā viens pret vienu un noturiet to 48 stundas. Ar siena uzlējumu gurķi jāapsmidzina trīs reizes ar 7 dienu intervālu.
Vasaras beigās neiztikt bez gurķu pasargāšanas no aukstuma. Nakts temperatūra pazeminās, un minimālā gurķu audzēšanas temperatūra ir 15 °C. Papildus izolācijai ieteicams augsni zem krūmiem mulčēt ar organiskiem materiāliem: zāģu skaidām, kūdru, humusu, nopļautu zāli. Mulča pasargā augsni no pārsalšanas naktī un pārkaršanas dienā. Izolācijai var izmantot siltuma akumulatorus – plastmasas pudeles ar ūdeni, kas izklātas uz dobes. Dienā tās akumulē siltumu, bet naktī nodod to augsnei.
Lai stimulētu jaunu dzinumu un augļu augšanu, ieteicams atbrīvoties no vecajām liekajām lapām. Vispirms nogrieziet visas dzeltenās, slimās, nokaltušās lapas. Pēc tam – visas lapas zem augļu zonas. Visbeidzot noņem lapas pie gurķiem pēc principa, ja nav olnīcu – lapu noņem. Rezultātā lapas paliek tikai blakus augošajiem “embrijiem”.
Savlaicīga gurķu ražas novākšana. Lai gurķu raža būtu ilgāka, raža jānovāc savlaicīgi. Nedrīkst pieļaut, ka uz dobes paliek pārauguši augļi. Daži pārgatavojušies gurķi – tas ir signāls augam, ka sēklu pietiek, darbs ir paveikts, nav jēgas tērēt enerģiju jauniem augļiem. Un krūms sāk ātri novecot.