Psihologs, psihoterapiets, psihiatrs?
Nepieredzējušam cilvēkam mēdz būt grūti saņemties, lai lūgtu palīdzību. Turklāt noteikt, pie kura speciālista lai vēršas, ir vēl sarežģītāk. Tādēļ noskaidrosim loģiskos pamatojumus virknei „psihologs-psihoterapiets-psihiatrs”.
Pirmais speciālists (psihologs) nav ārsts, bet tam ir augstākā izglītība psiholoģijā. Pateicoties darbam ar psihologu, pacientam kļūst vieglāk izprast savas rīcības motīvus, rast spēku stāties pretī grūtībām, izkristalizēt turpmāko dzīves gājumu.
Psihoterapeits ir eksperts ar augstāko medicīnisko izglītību, kā kompetencē ietilpst nopietnu garīgu saslimšanu izpēte- tādu kā depresija, pašnāvnieciskas tieksmes utt. Starp citu, atšķirībā no psihologa, psihoterapeits ir tiesīgs veikt izmeklējumus, noteikt diagnozes, izrakstīt medikamentus vai nosūtīt pie citiem speciālistiem.
Psihiatra pienākumos ietilpst darbs ar nopietnākām cilvēku garīgajām kaitēm- psihiskiem traucējumiem.
Ar definīcijām esam daudz maz tikuši galā. Pāriesim pie cita jautājuma detalizētas izpētes. Ja vēršanos pie psiholga daudzi uzskata par „fufeli”- lieka naudas tērēšana, paši tiksim galā, tad kā nenokļūt līdz pieņemšanai pie psihiatra? Pareizi: laikus nokļūt psihoterapeita kabinetā. Kādos gadījumos jums vajadzētu aizdomāties par vizīti pie iepriekšminētā speciālista?
Iepazīstamies un atceramies:
- Jūsu dzīvē norisinājušies notikumi, pēc kuriem neizdodas patstāvīgi tikt galā ar pārdzīvojumiem
- Liels apjoms problēmu saistītu ar kolēģiem, vecākiem, mīļotajiem, bērniem un visiem apkārtējiem, ja jūsu vecums ir krietni patāls no pusaudža gadiem
- Atmiņas par pāridarījumiem bērnībā, traumām, nelabvēlīgu audzināšanu. Pēdējais ir īpaši aktuāls, ja tajā iesaistītas arī atkarību problēmas.
- Uzmācīgas domas, bailes, bieži murgi naktīs
- Hronisks nogurums cilvēciskā dzīves režīmā, pat ja guļat vairāk par nepieciešamo, miega režīma traucējumi, spēka un entuziasma trūkums
- Stresa situācijas kļuvušas par ikdienas ceļvežiem, tās robežojas ar panikas lēkmēm, krasām garastāvokļa izmaiņām
- Ēšanas režīma izmaiņas: vai nu pilnīgs apetītes zudums, vai vēlme „apēst” savas problēmas
- Pastāv problēmas ar fizisko veselību ( piemēram, neizskaidrojamas migrēnas lēkmes), kurām mediķi nespēj noteikt diagnozi un iemeslu
- Jūs dzīvojat uz riņķi vien, t.i., pamanāt vienu un to pašu reakciju uz dažādām dzīves situācijām. Svarīga nianse: reakcijas rezultāts jūs neapmierina
- Noteiktas rakstura īpašības ( īgnums, agresija, neizlēmība u.c.) traucē jums īstenot vēlamo dzīvesveidu
- Pārliecība- tas nav par jums: sevis nemīlēšana, zems pašvērtējums roku rokā soļo pa jūsu dzīvi
- Atkarība- šopaholisms, ēdiens, alkoholisms, slimīgas romantiskās attiecības
- Jūs ciešat no vientulības, nav ar ko dalīties pārdzīvojumos un sajūtās
- Asaras, beziemesla īgnums vai aizkaitinājums, apmaldīšanās izjūta, dzīves mērķa zudums.
Atcerieties, ka dabā neeksistē beziemesla grūtsirdība, ja tā virzās jums tieši klāt pat pie ārējas labklājības- tas jau ir iemesls vērsties pie ārsta.
Vai mēs paši esam spējīgi noteikt iemeslu, sakarības savām rūpēm, neaizgaiņājamajam nemieram? Vairumā gadījumu- nē, jo cilvēkam ir tik ļoti bail, neērti, kauns dažreiz ieskatīties sevī un atzīt problēmu eksistenci. Saprast to izcelsmes iemeslus un palīdzēt tikt vaļā no hroniskiem ierosinātājiem, ar kuriem jūs paši galā netiekat- lūk, psihoterapeita uzdevums. Tā paša iemesla dēļ nav vērts krist panikā, ja ārsts izraksta preparātus- no tiem jūs nekļūsiet par „dārzeni” vai zāļu atkarīgo. Pirmām kārtām tā ir iespēja savest jūs iekšējo pasauli darba kārtībā, ja gadījums ir tiešām smags.
Pats termins „psihoterapija” tulkojumā nozīmē „dvēseles ārstniecība”. Tomēr, vēršoties pie šīs nozares speciālsta, nevajadzētu uzkraut atbildību par savu dzīvi cilvēkam baltajā halātā. Mainīties jūs spējat tikai paša spēkiem. Jā, psihoterapeits palīdzēs izrakt ļaunuma sakni un ieteiks, kā no tās atbrīvoties pavisam, bet viņš ir tikai sava veida labais burvis jūsu dzīves ceļā. Tālāk jums jādodas pa savu ceļu. Vēlam, lai tas būtu pilns laimes un harmonijas!
Avots: myjane.ru
