Mātes stāsts: 12 lietas, par ko vēlos tagad atvainoties savai mātei

1. Es atvainojos par saviem dumpīgajiem pusaudzes gadiem, kas sākās pilnā sparā 11 gadu vecumā. Tev vajadzēja vēl vismaz divus gadus pavadīt ar mani, pirms pusaudžu gadu sākšanās.

2. Es gribētu atvainoties arī par sekojošajiem gadiem no 11 līdz 17 gadiem, sevišķi par divu caurumu izsišanu sienā laikā, kad kāvos ar brāli… un par to, ka es pateicu, lai mans draugs atstāj garāžā caurumu pēc tam, kad bija sajaucis atpakaļgaitu. Bet es domāju, ka tu jau esi viņam piedevusi, kopš viņš ir kļuvis pa mīlošu vīru un gādīgu tēvu tavam mazdēlam.

3. Es atvainojos, ka liku tev domāt, ka man ir dzirdes problēmas, un tu mani aizvedi pat pie speciālista. Tev nebija iemesla satraukties.

4. Es atvainojos, jo patiesais iemesls bija tas, ka es nevēlējos klausīties nevienā.

5. Es atvainojos, ka kodu, kad tu baroji mani tā, kā tev šķita vispareizāk.

6. Es atvainojos, ka liku tev justies vainīgai par to, ka neturpināji mani barot ar krūti, jo es izmantoju tavus krūšu galiņus kā mīksto mantiņu. Zīdīšana bija tik sāpīgs process, it kā tev ar nazi durtu no iekšpuses. Tu esi apbrīnojama, ka tik ilgi to izturēji.

7. Es atvainojos, ka sūdzējos par to, ka man jādzīvo mazā piepilsētas mājiņā ar nelielu dārzu. Tu pavadīji gandrīz trīs stundas katru dienu, lai dotos uz darbu un nodrošinātu mani ar māju, kas atrodas drošā apkaimē un kurai tuvumā ir labas skolas. Esmu laimīga, ka varēju uzaugt tādā vidē.

8. Piedod, ka es visu laiku pārmetu, ka tu nokavēji manu deju uzstāšanos, kad man bija pieci gadi. Tu toreiz atradies gultas režīmā, jo tev bija priekšlaicīgas dzemdības ar Džilianu.

9. Es atvainojos, ka pārliecināju Džilianu vairākos gadījumos noslēpties no tevis, kad tu mūs sauci un neatbildēt. Doma, ka tu esi pazaudējis savu bērnu, ir viena no briesmīgākajām, kāda vispār var būt.

10. Piedod, ka neatstāju tev izvēli, kā tikai melot man par to, ka nekad neesi pamēģinājusi narkotikas. Es zinu, ka tie bija sešdesmitie gadi. Tev par laimi, tu esi izaudzinājusi bērnu, kas tikai vienreiz mūžā nav atteicies no marihuānas braunija.

11. Piedod, ka mēs rīt droši vien kavēsim tavas dzimšanas dienas svinības, jo es vēl neesmu pabeigusi rakstīt šo visu.

12. Bet visvairāk man žēl par manu augstprātību, jo tu biji tik laba māte, lai gan tas bija vislielākais izaicinājums, kādu tu esi uzņēmusies.

 

Avots: www.yourtango.com

Leave a Comment