* – Jūs esat tāds malacis – tik daudz paspējat! Un no kurienes gan jūs ņemat spēkus?
– No maisiem.
– No kādiem maisiem?
– No tiem, kas zem acīm.
* Es katru rītu viņai pie gultas pienesu kafiju… Viņai atlika tikai to samalt un uzvārīt.
* Saka, pasauli glābšot skaistums. Manuprāt, tā ir nekaunība… tādu atbildību uzvelt uz mani.
* Rīta paruna: “Nemodini, citādi tevi pasūtīs…”
* – Lūk, kāds tu esi! – man iedevi mazāko kūkas gabaliņu, bet sev paņēmi lielāko.
– Un ko tu darītu manā vietā?
– Uzliktu lielāko tev, bet mazāko – sev.
– Ko tad tu īdi? Tādu arī dabūji!
* Kāzas bija klusas – restorānā bija Wi-Fi.
* – Skaties! – zvaigzne krīt! Ātri iedomājies vēlēšanos!
– Gribu, lai man nabas vietā būtu USB lādētājs.
– Kas, tu esi idiots!?
– ??
– Vēlēšanos nevar teikt skaļi.
* – Humanitārās izglītības dziļākā jēga ir iemācīt tevi filozofiski attiekties pret naudas trūkumu.
* – Mīļais, es šodien esmu bez biksītēm!
– Nu beidz, atkal tu par to pašu. Kad dabūšu darbu, nopirksim tev visu!
* – Var ilgi skatīties ūdenī… uz uguni… Bet uz torti gan ilgi nepaskatīsies!
* – Es redzēju, kā tu vakar dejoji, kamēr neviens tevi neredzēja!
– Ko tu gribi par klusēšanu?
– Kleitu, kurā tu dejoji.
* – Manējais man saka: tu esi tāda tieva, ej, uzēd torti!
– Tavējais, tas ir kas?
– Nu – mans iekšējais vadītājs, sirdsbalss.
Izmantots mateirāls no fit4brain.com
Avots:
