Visbiežāk notiek saindēšanās ar sēnēm, kas izraisa kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, piemēram, alksnenēm, vilnīšiem, krimildēm, kuras nepieciešams īpaši apstrādāt. Par laimi, pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas cietušais parasti izveseļojas jau pirmās diennakts laikā.
Zaļo mušmiri mēdz sajaukt ar bērzlapi, bet balto – ar ēdamo atmateni. Pirmās pazīmes, saindējoties ar šīm sēnēm, ir slikta dūša un vemšana, sāpes pakrūtē un vēderā, caureja. Pēc zaļās mušmires baudīšanas pašsajūta otrajā vai trešajā dienā mēdz uzlaboties, taču tas ir mānīgi. Laikus nesaņemot palīdzību, līdz pat 60 procentiem cietušo mirst. Diemžēl pat ārstēšana ne vienmēr var glābt.
Protams, visi pazīst sarkano mušmiri, ko daži lieto apreibināšanās nolūkā. Tā izraisa centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, taču nav tik bīstama kā amatoksīnus saturošās baltās un zaļās mušmires. Pēdējie Nā*es gadījumi no tām Latvijā bija 2010. gadā, kad divi cilvēki Slim**cā mira, bet piecgadīgai meitenītei Vācijā pārstādīja aknas.
“Saindēšanos ar dažādu grupu sēnēm ārstē atšķirīgi, tādēļ svarīgi zināt, kuras ir ēstas. Bieži vien pēc pacienta stāsta un Sli**bas pazīmēm diagnoze uzreiz ir skaidra, taču dažkārt labāk būtu, ja mēs redzētu baudīto sēni un parādītu mikologiem. Sporu meklēšana izvemtajās masās prasa laiku, taču ārstēšana nepieciešama uzreiz. Turklāt svarīgi saindēšanos atšķirt no hroniskas kaites saasinājuma,” stāsta Roberts Stašinskis.
Pēc dažu sēņu ēšanas saindēšanās pazīmes parādās jau stundas laikā, bet citu – to, kas ir visindīgākās, – tikai pēc vienas vai divām diennaktīm. Vairākumā gadījumu ir vemšana un caureja. Sarkanā mušmire, Patuja šķiedrgalvīte un biezkātu piltuve, kas satur muskarīnu, mēdz izraisīt drebuļus un aukstus sviedrus. Sēnes, kurās ir psilocibīns, rada halucinācijas, tīmeklenes – nieru bojājumus.
Tintenes un vēl dažas citas sēnes izraisa Vese***as traucējumus, tikai lietojot kopā ar alkoholu, jo satur disulfirāmam līdzīgu vielu, ko izmanto alkoholisma ārstēšanā. Kopā ar grādīgajiem dzērieniem labāk nebaudīt nevienas sēnes, jo šāda kombinācija sagādās pārlieku lielu slodzi kuņģim, aknām un aizkuņģa dziedzerim.
Arī ēdamajās sēnēs, ja tās ir vecas un pāraugušas, var būt sakrājušies vīrusi un baktērijas, kas var izraisīt sliktu dūšu un vemšanu.
Ja radušās aizdomas par saindēšanos ar sēnēm:
* Zvaniet uz Saindēšanās un zāļu informācijas centru: tālr. 67042473, kur visu diennakti iespējams saņemt mediķa konsultāciju.
* Meklējiet medicīnisku palīdzību! Kamēr tā nav pieejama, centieties izraisīt vemšanu.
* Lietojiet aktivēto ogli: bērniem 1 gramu uz kilogramu svara, pieaugušajiem vidēji 25 – 50 gramus. Ja tabletē ir 250 miligrami aktīvās vielas, minimālo daudzumu var uzņemt ar simts tabletēm, ko sasmalcina un putriņai pielej ūdeni. Var lietot arī kapsulas, aprēķinot nepieciešamo daudzumu, ņemot vērā, cik daudz aktīvās vielas tā satur, piemēram, ja 330 miligramus, jānorij vismaz 70 kapsulas.
* Centieties dzert siltu ūdeni. Tiesa, pārlieku liels uzņemamā šķidruma daudzums var provocēt sliktu dūšu un vemšanu.
