10 lietas, ko mūsdienu bērni vairs nekad nedarīs

1. Zvanīt mammai no telefona būdiņas pēc skolas beigām

Pat vēl labāk – gaidīt rindā pie telefona būdiņas, lai varētu piezvanīt.

2. Izīrēt filmu, ko vakarā noskatīties

Tagad jau internetā var noskatīties vai lejupielādēt jebkuru filmu un raidījumu, kāda jēga vairs no filmu īrēšanas?

3. Uztraukties par nokavētu multeni

Tagad jau visu var iepriekš ierakstīt un attīt – pēc skolas vairs bērni neņems kājas pār pleciem, lai nenokavētu pokemonus.

4. Ierakstīt mīlestības kaseti savam sirdāķītim

Varbūt drīzāk šodien viņi ierakstīs pleilisti.

5. Izmantot enciklopēdiju kā literatūras avotu

Nu jau mums ir wikipedia – ko tur lieki uztraukties

6. Uzgriezt numuru uz rotējošās ciparnīcas

Telefons bez skārienjutīgā ekrāna? Kas tas tāds?

7. Izmantot papīra karti

Starp tagadējām google kartēm un GPS iespējām, bērni, iespējams, pat nekad nebūs redzējuši papīra karti

8. Dzert ūdeni no dārza šļūtenes

Mūsdienās jau saraksts ar kaitīgajām ķimikālijām, kas atrodas ūdenī, tikai aug un aug

9. Izveidot pašiem savu futbola laukumu

Tagad taču ir daudz interesantākas spēles – un nav pat jāiet ārā, lai tās spēlētu!

10. Nolaizīt pastmarku

E-pasti, sociālie portāli un mobilais telefons – kādēļ gan lai vēl kāds rakstītu īstas vēstules?

 

Avots: www.womansday.com

COMMENTS

  • <cite class="fn">me</cite>

    Tad nu gan zaudējums 😀

  • <cite class="fn">Mince</cite>

    Ar roku vairs nav jāraksta ķēdes vēstules ,arī draugiem .Kad meitai stāstīju,ka višās jūtas bija jāuzraksta uz glītas papīra lapas,viņa smejas par to.Tagad visu caur watchapp !

  • <cite class="fn">agnese</cite>

    Ļoti labi. Viņiem būs daudz citu interesantu lietu ko darīt. Šī ir tikai mūsu nostaļģija par k.ko, kas kādreiz bija forši.

  • <cite class="fn">Ieva</cite>

    par pēdējiem 3 punktiem vēl var pastrīdēties.. Diez vai man laukos pa šļūteni tek tik “drausmīgi” ķīmisks ūdens kā te apraksta (ņemot vērā,ka arī dārzā neizmantoju nekādus ķīmiskos mēslojumus).
    Arī futbolu laukos bērni vēl spēlē.
    Un pastmarku jau vēl var paspēt nolaizīt- nav jau vēl pasts izmiris kā aizvēsturisks dinozaurs.
    Par telefonu būdiņām cita lieta- tās nemaz vairs nav atrodamas.

  • <cite class="fn">Šaubīgais</cite>

    Tas ir progress. Kad sāka lietot uguni tad teica:,,Mūsu bērniem nebūs jāēd jēla gaļa.”

  • <cite class="fn">mjau</cite>

    5. punkts… Tāpēc jau šis saits ir tik “lielisks” ka info no vikipēdijas 😀 Vispār atkal muļķīgais “topsis” 😀

  • <cite class="fn">Lizija</cite>

    Pie vella wikipēdiju, tās saturu tāpat veido daudzi un dažādi lietotāji, tā kā to par uzticamu avotu īsti saukt nevar! Enciklopēdijas tomēr labākas. Papīra kartei arī liela priekšrocība – nevajag interneta pieslēgumu, papīra karti var lietot visā pasaulē! Bet par pasta lietderību – nu sorry, pa e-pastu vai sms jau nevar aizsūtīt/saņemt priekšmetus!
    Un vēl, nesaistīti ar rakstu – izlabojiet to uzrakstu no ”Lidzīgi” uz ”Līdzīgi”!

  • <cite class="fn">iga</cite>

    Milzīgs daudzums bērnu jau tagad knapi spēj saburtot tekstu mācību grāmatās, nespēj pat vienkāršus vārdus uzrakstīt bez kļūdām ,kur nu pati minimālākā gramatika…… intereses ir- tikai savstarpējas berzēšanās vienam gar otru ,kaušanās un nelietderīga laika izmantošana,jo piedāvātās nodarbes neinteresē. Labi,ja ir pieejami jauniešu centri vai bāzes.!!! Datoros viņi ir gudri tikai tik ,lai sevi tur izklaidētu, bet darbam…… Tas protams nav uz visiem bērniem attiecināms,bet lielai daļai tā mēdz būt.

  • <cite class="fn">Bare Egil Band</cite>

    Daudziem cilvēkiem šķiet, ka viss šis progress ir viennozīmīgi laba lieta, jo mums vairs nebūs tik daudz “jāmokās” kā agrāko laiku ļaudīm. Nav ūdens no akas jānes, var jebkurā brīdī no meža vidus mammu sazvanīt, utt. No otras puses, vai ir būtiski paaugstinājies cilvēces vidējais dzīves līmenis, vēl svarīgāk – vai ir mazinājusies noziedzība, zvērība un lopiskums vienam pret otru, vai cilvēki ir attīstījušies garīgi (un te es galīgi nodomāju reliģiju, kas acīmredzami ir viena no bara kontroles sistēmām) un ir daudz laimīgāki? Nē. Ideālisti-futūristi un sociālie inženieri kā piemēram Žaks Fresko fantazē, ka cilvēcei vajadzētu atteiksties gan no naudas, gan darba, un tad nu mēs visi baigi attīstīsimies un trauksimies pie zvaigznēm un dzīvosim mierā un harmonijā. Ha. Vakar youtube noskatījos “Quantum theory its unreal” prezentāciju, kas lielākajai daļai mūsdienu jauniešu gan noteikti šķitīs neizturami garlaicīga 🙂 bet tur lektors izteica ārkārtīgi acis atverošu domu – lai gan mēs runājam un nēsājam drēbes, tomēr mēs neko daudz neatšķiramies no mērkaķiem. Arī (un it īpaši) tajā, kā mēs domājam. Mums ir ļoti grūti vai pat neiespējami saprast kvantu fiziku, tās ūber-mikro (hehe) pasaules likumus un tamlīdzīgas lietas, toties mēs saprotam banānu. Tas ir dzeltens, tas ir izliekts, tas garšo pēc banāna 😀 Un, lai spētu saprast tos kvantus, mionus, laiku un telpu, mums īstenībā vajag to izteikt līdzībās ar banāniem 🙂 Nu, aptuveni tā. Respektīvi, tehnoloģijas, īpaši digitālās, var attīstīties līdz lēmenim, kad mums pašiem nevajadzēs vairs ne mazgāties, ne dibenu slaucīt, visu nokārtos nanoroboti, nekādus vēžus protams neizraisošie un mūsdienās visu planētu mākslīgi pārpildošie starojumi, utt. – bet vai cilvēki nepaliek tikai slinkāki, seklāki un arvien vieglāk manipulējami un vajadzības gadījumā izmirdināmi? Piemēram tāpēc, lai uz atlikušajiem paliek vairāk resursu un mazāku cilvēku skaitu ir vēl vieglāk pārvaldīt. Skumji, jo man ļoti gribētos kā jaunībā lasītajās fantastikas grāmatās vairāk to pozitīvo varoņu, ētiskas rīcības, atklājumu, ceļojumu neiedomājamos tālumos un pasaulēs… 🙂 Bet mūsdienu bērni drīzāk vāļājas dīvānos pie savām plazmām un caurām dienām pilnveidojas viens otru efektīvāk nogalināt onlainā. Nu, un uz ko tā pasaule iet?

  • <cite class="fn">mja</cite>

    Un mes pasi vai tad augam ka musu vecaki vai vecvecaki? Kad tadi telefoni vispar nebija pieejami un televizors bija melnbalts un ne katram bija kasesu atskanotajs. Berni aug ta ka tad iedpejams konkreitaja laika. Pirms naudat par sen aizgajusajiem laikiem ko neatgriezt padomajat vai pasi maz augat un netikat uzskatiti par izlutinatiem jo bija vieglak dabut to ko nevareja dabut jusu vecaki sava berniba. Un vismaz pusi mo siem punktiem es sava berniba nemaz neizmantoju. Jo ertak bija pasai no skolas atnakt ne gaidit uz kadu taksafonu kurs nemaz taja apvidu nebija pieejams.
    Ja iespejams musdienas bernu augsana var atrast daudz ko nosodamu bet to pasu var pateikt par vecakiem kas sos bernus audzina. Ta vieta lai atkratitos no berna uz stundinu un noliktu tv prieksa palasat pasaku. Kad pedejo reizi ko tadu darijat?

  • <cite class="fn">Sviests</cite>

    Wikipedia? Kurā zinātniskajā rakstā esat redzējuši atsauci uz Wikipediu? Izskatās, ka tagad raksti top piecu minūšu laikā…

Leave a Comment