Itālijas vērienīgā strukturālā budžeta plāna mērķis ir līdz 2026. gadam panākt, lai valstij netiktu piemērota Eiropas Savienības pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, taču ekonomisti brīdina, ka agresīva fiskālā stingrība var kaitēt izaugsmei un radīt recesijas risku.
Itālija šonedēļ nāca klajā ar vērienīgu strukturālā budžeta plānu – “Piano Strutturale di Bilancio (PSB)”, kura mērķis ir risināt ilgstošo parāda problēmu, vienlaikus stabilizējot valsts finanses.
Lai gan plāna mērķis ir līdz 2026. gadam Itāliju izvest no Eiropas Savienības pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (EDP), daži ekonomisti brīdina, ka tajā ierosinātā agresīvā fiskālā konsolidācija varētu kaitēt izaugsmei un, iespējams, novest valsti pie recesijas.
Iepazīstinot ar plānu, ekonomikas ministrs Džankarlo Džordžetī izvirzīja vērienīgus mērķus deficīta samazināšanai, valsts ieguldījumu uzturēšanai un Itālijas milzīgā parāda līmeņa samazināšanai. Tomēr, lai gūtu panākumus, būs svarīgi panākt līdzsvaru starp fiskālo disciplīnu un ekonomikas reformu.
Itālijas PSB: atklāti galvenie ekonomiskie mērķi
Strukturālajā budžeta plānā ir noteikti vairāki galvenie mērķi, kuru mērķis ir stabilizēt Itālijas fiskālās perspektīvas:
Reālā IKP pieaugums: Paredzams, ka līdz 2024. gadam tas būs 1,0 %.
Deficīta attiecība pret IKP: Līdz 2024. gadam samazināt deficīta attiecību līdz 3,8 %, bet līdz 2026. gadam samazināt to zem 3 %.
Parāda attiecība pret IKP: Paredzams, ka 2023. gadā tas būs 134,8 %, bet līdz 2027. gadam pieaugs līdz 137,5 %, bet 2029. gadā stabilizēsies 134,9 % līmenī.
Primārais pārpalikums: Neliels pārpalikums 0,1 % apmērā 2024. gadā. Saskaņā ar valdības teikto tas tiek uzskatīts par “morālu mērķi”, jo tas iezīmē pagriezienu no gadiem ilgā primārā deficīta.
Itālijas valsts parāds, kas ir viens no augstākajiem eirozonā, joprojām ir būtisks šķērslis fiskālajai ilgtspējai. Tiek prognozēts, ka 2024. gadā procentu maksājumi vien sasniegs 3,9% no iekšzemes kopprodukta, patērējot lielu daļu valsts resursu un ierobežojot iespējas uz izaugsmi vērstiem ieguldījumiem.
Ministre Džordžeta atzina, ka parāda slogs ir smags un ka steidzami nepieciešamas strukturālas reformas: “Mūsu fiskālais plāns ir reālistisks, uzticams un piesardzīgs… tas ir izstrādāts, lai pakāpeniski samazinātu jaunā parāda procentu likmi un kontrolētu valdības obligāciju procentu likmju starpību”.
Valsts ieguldījumi un PNRR
Lai gan fiskālā stingrība ir galvenais uzsvars, jaunajā fiskālajā plānā uzsvērta arī valsts ieguldījumu nozīme, jo īpaši paļaujoties uz Itālijas Nacionālo atveseļošanas un elastīguma plānu (PNRR). Valdība sagaida, ka ar PNRR atbalstītās investīcijas līdz 2031. gadam palielinās IKP par 1,1 %.
Tomēr, tā kā ar valsts ieguldījumiem vien nepietiks, lai apmierinātu Itālijas ilgtermiņa vajadzības, jo īpaši tādās jomās kā zaļā enerģija un infrastruktūra, PSB uzsver nepieciešamību piesaistīt privāto kapitālu.
Strukturālās reformas, kuru mērķis ir novērst šķēršļus privātajiem ieguldījumiem, būs izšķirošas, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējuma apjomu enerģētikas, vides un tehnoloģiju pārejai.
Vai pārmērīga fiskālā konsolidācija var izraisīt ekonomikas lejupslīdi
Lai gan valdība ir optimistiski noskaņota par savas fiskālās stratēģijas ieguvumiem, ekonomisti, tostarp Filippo Taddei no Goldman Sachs, ir pauduši bažas par šādas agresīvas fiskālās konsolidācijas iespējamo ietekmi uz Itālijas tautsaimniecības izaugsmi.
Taddei atzinīgi novērtēja valdības apņemšanos īstenot fiskālo konsolidāciju, bet brīdināja, ka straujāks fiskālās stingrības temps var radīt neparedzētas sekas, īpaši, ja izaugsmes temps turpinās samazināties.
Pēc Taddei domām, plāna paļaušanās uz inflācijas virzītu nominālo izaugsmi, lai samazinātu parādu, var radīt negatīvas sekas, ja Eiropas Centrālajai bankai (ECB) izdosies inflāciju atgriezt 2% mērķa līmenī ātrāk, nekā gaidīts.
Taddei norādīja arī uz divām īpašām problēmām, ar kurām Itālija saskarsies vidējā termiņā:
Aizņemšanās izmaksu pieaugums: Paredzams, ka, sākot ar 2025. gadu, Itālijas reālās aizņemšanās likmes pirmo reizi kopš 2020. gada kļūs pozitīvas, tādējādi valdībai būs dārgāk finansēt savu parādu.
Būvniecības nodokļu kredīti: No 2021. līdz 2023. gadam izsniegto nodokļu kredītu izmaksas turpinās apgrūtināt valsts finanses, līdz 2027. gadam palielinot ikgadējo parāda emisiju par vairāk nekā 2% no IKP, vēl vairāk apgrūtinot centienus samazināt deficītu.
Viņš arī brīdināja, ka Itālijas ekonomika līdz 2030. gadam varētu nonākt recesijā, jo fiskālā stingrība samazina izaugsmes perspektīvas.
“Itālijas valdības ierosinātā fiskālā konsolidācija, visticamāk, ietekmēs turpmāko izaugsmi, iespējams, līdzīgi kā valdības prognozēs, iestumjot Itālijas ekonomiku recesijā,” teica Taddei.