Interesanti

27. jūnijā sāksies festivāla “Rīgas Ritmi 2018” pirmie koncerti, kuri norisināsies 7 norises vietās, dodot iespēju ikvienam interesentam apmeklēt un baudīt augstvērtīgu džezu arī bezmaksas koncertos, džeza klubā “Trompete” un Brīvdabas atpūtas parkā “Egle”.

Šodien centies atrasties balansā. Ļoti laba diena, lai nodarbotos ar uzkopšanu un SPA rituāliem. Šīs dienas akmens: turmalīns, čaroīts, smaragds, pērles (izņemot melnās).

Gandrīz visu mūžu 95. dzimšanas dienu nosvinējusī leģendārā latviešu dejotāja un horeogrāfe, sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā Vija Vētra, ir pavadījusi ārpus Latvijas robežām, atsaucoties uz žurnālu Kas Jauns, raksta portāls kokteilis.lv. Tomēr žurnālam “Kas Jauns” viņa atklāj savu sapni mūža nogali pavadīt dzimtenē: “Latvijas simtgades gadā vajadzētu arī neiespējamam būt iespējamam.” Viņa atzīst, ka lai gan Ņujorkā dzīvo prestižajā Manhetenā, mākslinieku namā, nekāda bagātniece viņa neesot, iztiekot arī bez pensijas, jo visu mūžu darbojusies…

Gardi mazsālīti gurķīši

Atsevišķas planētas retrograda kustība vienmēr ir svarīgs astroloģisks notikums. Ar reversā Marsa perioda sākumu ir daudz brīdinājumu.

Marsa retrograde kustība ir gandrīz vissvarīgākais notikums astroloģiskajā pasaulē. Šī perioda sākums ir saistīts ar daudzām pārmaiņām un izmaiņām.

Dažādas aplēses liecina, ka pašlaik autoceļu uzturēšanai pieejams finansējums ir vairākas reizes mazāks par nepieciešamo summu. Ik gadu tikai vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro, un tikai ar ES fondu līdzekļiem šo summu nav iespējams nodrošināt, turklāt daudzi pauž bažas par to, kas notiks 2020. gadā, beidzoties Eiropas Savienības fondu finansējumam. Prognozēts, ka paliks tikai valsts budžeta finansējums 150 miljonu eiro apmērā. Par to, kas sagaidāms pēc 2020. gada, kā arī par situāciju šobrīd un mūsu sabiedrības braukšanas kultūru stāsta VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) Komunikācijas daļas vadītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente Sigita Audere.

Visbiežāk cilvēki izdod pilnvaru kādai citai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā nav Latvijā, ja nav vēlēšanās pašam ar konkrēto jautājumu nodarboties vai ir pārliecība, ka kāds cits to izdarīs labāk, kā arī tad, ja savu interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā. Tā liecina Latvijas zvērinātu notāru novērojumi, katru gadu sagatavojot ap 40 000 dažādu pilnvaru.

Automašīnas novietošana ielas malā starp citiem auto jeb paralēlā parkošanās ir situācija, kas šoferiem Latvijā sagādā vislielākās grūtības. Paralēlo parkošanos par sev grūtāko auto novietošanas veidu atzinuši 67% šī gada ParkoSkolas dalībnieku. Krietni mazāka daļa šoferu jeb 17% no ParkoSkolas dalībniekiem atzīst, ka vislielākās galvassāpes sagādā brīži, kad automašīna jānovieto perpendikulāri ielas malai ar priekšpusi vai mugurpusi, savukārt 16% dalībnieku par problemātisku atzīst automašīnas novietošanu slīpi jeb “skujiņā”.

Kā 100 gadu laikā ir attīstījušās Baltijas valstu demokrātijas un kāds ceļš bijis tehnoloģiskās attīstības jomā? Vai demokrātijas attīstība turpināsies, vai nākotnē mūs sagaida vēl viena industriālā revolūcija, kāda būs pieaugošā Ķīnas ietekme uz pasauli un kā tā ietekmēs Latviju? Atbildes uz šiem jautājumiem savā vieslekcijā “Kas atvedis mūs uz šejieni, tam jāved mūs uz priekšu” sniegs bijušais Igaunijas Republikas prezidents, diplomāts Tomass Hendriks Ilvess.

12.oktobrī nepieradinātās mūzikas festivālā “Skaņu mežs” uzstāsies Losandželosā dzīvojošais alternatīvā repa mākslinieks Busdriver, ko medijs Pitchfork nodēvējis par “allaž tehniski iespaidīgu pagrīdes mūzikas brīnumbērnu”, un kura daiļradi žurnāls N.M.E. raksturojis kā “pilnasinīgu, uz nākotni vērstu hip-hopu”. Festivāla centrālie koncertvakari noritēs 12. un 13. oktobrī mūzikas namā “Daile”.

Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi. Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma pamatā ir pārtikas tēriņu, transporta un mājokļa izdevumu pieaugums, kā arī valsts likumdošanas izmaiņu negatīvā ietekme uz mājsaimniecību izdevumiem, liecina Swedbank Finanšu institūta pētījuma rezultāti .