Ētikas un empātijas ieaudzināšana. Vecākā paaudze savus mazbērnus audzināja ar cilvēcības, ētikas un līdzjūtības piemēriem. Bērni lasīja atbilstošu literatūru par mazāko aizsardzību, godīgumu un cēlumu. Nebija nekas neparasts, ka bērniem bija mājdzīvnieki, lai veicinātu atbildību un empātiju.
Spiediena trūkums. Vecākā paaudze savus mazbērnus audzināja, it kā piedāvājot viņiem iespēju iepazīt apkārtējo pasauli. Tāpēc bērni ar prieku uztvēra skolas, pulciņu apmeklēšanu, pašizaugsmi un mācīšanos. Un, ja bērnam nepatika kāda nodarbošanās, viņam tika dota iespēja izvēlēties nodarbošanos, kas viņam patiktu. Pieaugušā vecumā šādi bērni bieži vien izauga par ģēnijiem, kas pasaulei dāvāja savus unikālos šedevrus. Tā kā šie cilvēki jau no bērnības spēja radīt, neviens viņus šajā ziņā neierobežoja.
Ekskursijas dabā bija galvenais elements nākamo talantu izglītības programmā. Saskarsme ar dabu un apkārtējo pasauli deva bērniem iedvesmu un radošu impulsu. Turklāt fiziskie vingrinājumi un treniņi dabā ārkārtīgi pozitīvi ietekmēja viņu fizisko attīstību. Bērni izauga veselīgi un spēcīgi cilvēki.
