Šefpavāri apgalvo, ka šī gatavošanas metode darbojas ar visiem dārzeņiem, piešķirot tiem gardu karamelizāciju.
Cepti dārzeņi ir īsts baudījums, ja tos pagatavo pareizi. Tiem jābūt patīkami kraukšķīgiem no ārpuses un mīkstiem, maigiem no iekšpuses — īstai līdzsvara mākslai.
Lasi vēl: Ceptas olas būs garšīgākas, ja pannā kopā ar eļļu pievienosi vienu vienkāršu sastāvdaļu, ko šefpavāri īpaši iecienījuši
Dažkārt dārzeņi no krāsns iznāk piedeguši līdz oglei, sausi kā putekļi vai arī bāli un bezgaršīgi. Taču trīs šefpavāri ir atklājuši ideālo temperatūru, kas ļauj ikreiz iegūt nevainojami gardus ceptus dārzeņus.
Viņi skaidro, ka tā nodrošina vislabāko karamelizāciju, un divu pavārgrāmatu autore un recepšu izstrādātāja atzīst, ka šo temperatūru izmanto visiem dārzeņiem — vai tie būtu baklažāni, Briseles kāposti, ķirbji vai paprika.
Viņa ar entuziasmu teica: “Es vēl neesmu sastapusi nevienu dārzeni, kas nebūtu apmierināts, ja to ceptu 425°F (220°C) temperatūrā.” Viņa skaidro, ka šis karstums ir pietiekami augsts, lai dārzeņi kļūtu zeltaini brūni, taču ne tik spēcīgs, lai tie sadegtu.
Fruktoze, kas atrodama augļos, dārzeņos un medū, sāk karamelizēties ap 110°C. Šī brūnināšanās reakcija izceļ dārzeņu saldās, bagātīgās garšas notis, jo cukuri sadalās un veido simtiem jaunu savienojumu.
Restorāna īpašnieks un šefpavārs arī piekrīt augstākas temperatūras izmantošanai, skaidrojot, ka tā ne tikai palīdz panākt skaistu krāsu un karamelizāciju, bet arī saglabā dārzeņu sulīgumu.
Taču, lai izvairītos no pārgatavošanas, viņš beigās samazina krāsns temperatūru. Viņš skaidroja: “Tādā veidā, kad pārgriež ideāli ceptu burkānu, tas ir tumši karamelizēts no ārpuses, bet iekšpusē — koši oranžs un dzīvs.”
