4. Brauciens autobusā
“Kad mācījos pirmajā kursā, pieturā gaidīju autobusu, kas veda uz kojām – un tad es ieraudzīju pieturā satriecošu puisi – es nevarēju viņu neuzrunāt. Sāku sarunu ar to, vai viņš arī brauc uz kojām – brauca. 15 minūtes, ko pavadījām autobusā, es ar viņu visu laiku sarunājos – izkāpjot jau šķita, ka esmu runājusi pārāk daudz. Kojās es kāpu liftā, bet viņš izvēlējās iet pa trepēm. Nodomāju : “Forši, viņš izmanto trepes tikai lai tiktu prom no manis.” Vēlāk viņš izstāstīja, ka nevēlējās likties slinks, ka uz 4.stāvu brauktu ar liftu. Mēs esam kopā jau 6 gadus.”
