Pienāca pēcpusdiena, kad mana māsa palīdzēja man uzvilkt kāzu kleitu un viņa jautāja: “Vai tu esi uztraukusies?” Un, pavisam godīgi sakot, es nebiju. Līdz ceremonijai bija atlikusi mazāk kā stunda. Kāzas Havaju salas pludmalē ar vīrieti, kuru mīlu un kurš ir mans labākais draugs. Es pakratīju galvu un nākamos māsas vārdus es atcerēšos mūžam: “Nu jā, kādēļ gan lai tu satrauktos? Viņš ir tik lielisks puisis!” Es bieži to atceros un raudu, bet reiz man par to sanāca smiekli.
Mēs satikāmies pirms 2 gadiem, beisbola spēlē. Sākām tikties un jau pēc 6 mēnešiem viņš mani bildināja. Tas šķita strauji, man bija tikai 23 gadi, bet likās, ka viss dzīvē sāk nostāties savās vietās. Mēs abi bijām ambiciozi un aktīvi, kopā nopirkām māju, domājot par nākotni. Protams, bija dīvainie strīdi, bet, kuram gan tādu nav?
Kad biju uzvilkusi savu kāzu kleitu, atskanēja kluss klauvējiens pie durvīm. Ienāca mans topošais vīrs un teica, ka mums jārunā divatā. Viņš izplūda asarās un pateica: “Es tā nevaru.” Es nesapratu un jautāju viņam, vai viņš joko. Viņš pakratīja galvu.
Stāvēju istabā ar plīvuru matos, kad man “mūža mīlestība” saka, ka nevēlas kāzas. Es viņam pateicu, lai viņš pazūd, pat nejautājot- kāpēc. Pēkšņi viesnīcas istaba kļuva maza uz šaura. Mana māsa devās apziņot viesus un organizatorus, jo to arī viņš bija atstājis manā ziņā. Es biju pazemota, sagrauta, nespēju ne ēst, ne gulēt.
Pēc pusstundas viņam piezvanīju, kad viņš teica, ka esot vadījies pēc “iekšējās sajūtas”. Pēc divām dienām satiku viņu autostāvvietā, kur nosaucu viņu par “gļēvuli”. Pēc pāris nedēļām viņš man piedāvāja būt atkal kopā, tikai neprecēties. Un galvenais iemels kāzu atcelšanai esot bijis tas, ka viņš negribot bērnus, bet es gribu. Es, protams, biju satriekta par tādu piedāvājumu un atteicos. Tagad, pēc 6 gadiem, es esmu atgriezusies randiņu apritē un, stāstot savu pieredzi, saprotu, cik tas viss ir patiesībā smieklīgi.
Avots: theguardian.com