Gluži kā filmā “Atkal 17”, kur 13-gadīga meitene pēkšņi pamostas, esot 30 gadus veca. Bet kaut kas līdzīgs ir noticis arī reālajā dzīvē.
Naomi 2008.gadā pamodās gultā, domādama, ka ir 15, nevis 32 gadus veca. Viņai apkārt bija tikai dīvainas mājas skats, kas bija “nosēta” ar modernajām tehnoloģijām. Un viņa darīja to, ko mēs, iespējams, visi būtu tādā situācijā darījuši: ielīda atpakaļ gultā un centās aizmigt, domājot, ka tas ir viens ļoti dīvains sapnis.
“Mana pēdējā atmiņa bija mirklis, kad es aizmigu savā divstāvu gultā kopā ar māsu,” saka Naomi. Viņa izstāstīja, ka redzēt savu dēlu, bija pats dīvainākais mirklis visā šajā laikā. Viņa stāsta, ka piedzīvojusi totālu šoku. Emocijas vijās no bailēm līdz priekam – “redzēt šo bērnu, par kura dzimšanu man nav pilnīgi nekādu atmiņu, bet skaidri zināt, ka tas ir mans bērns, jo viņš bija tik līdzīgs man. Es domāju, ka aizmigšu un pamodīšos atkal 1992.gadā – tas viss bija pilnīgi neaptverami.”
Šāds stāvoklis Naomi bija 6 nedēļas – viņai bija disociatīvā amnēzija, kas ir gandrīz kā atmiņas zudums, pie kā ir novedis pārāk liels stress. Viņa saka, ka ļoti dīvains mirklis bija redzēt savu viedtālruni, kas noteikti nebija aktuāls tajā laikā, kad viņa sevi atceras – “tas bija kā no zinātniskās fantastikas filmas,” saka Naomi.
Vienīgais, par ko viņa spēja domāt, bija tas, ka savos 15 gados viņa nebija sevi iztēlojusies šādu, kad būs pieaugusi. Tas vēlāk arī lika Naomi paskatīties uz situāciju no malas – viņai tagad bija motivācija piecelties un darīt visu, lai varētu piepildīt savus sapņus.
Lai arī ir ļoti maza iespēja, ka kaut kas tāds notiks arī ar mums, mēs varam mēģināt iztēloties arī sevi šādā situācijā: vai 15-gadīgā “tu” būtu apmierināta ar to, kas tu esi tagad?
Avots: www.redbookmag.com
“Naomi 2008.gadā pamodās gultā..” pag pag pag!! kurā gadā sāka ražot viedtālruņus??
Pirmās paaudzes Iphone parādījās 2007.gadā, tā kā visas iespējas, ka tas varēja tā notikt.