Tu pamosties un nevari pakustēties
Agri no rīta tu pamosties no sapņa, bet nevari pat pirkstu pakustināt. Šo biedējošo stāvokli sauc par miega paralīzi un to var piedzīvot parasti agri no rīta, tieši pirms pamošanās. Ātrā miega fāzes laikā visi muskuļi, izņemot tos, kas ir saistīti ar acu kustībām un elpošanu, ir paralizēti. Tas neļauj mums aktīvi kustēties sapņu laikā. Tu esi pamodies, bet sastindzis, jo ātrā miega fāzes īpašība joprojām turpinās uz dažām sekundēm. Lai gan tas var pamatīgi nobiedēt, miega paralīze ir pilnīgi nekaitīga.
Tu dzirdi mūziku savā galvā
Mūzika skan tavā galvā un atkārojas, un atkārtojas neatkarīgi no tavas gribas. Cits skaņas simptoms – smagāks, bet daudz retāks, ir dzirdes halucinācijas, kurās iesaistītas iedomātas balsis un skaņas. Dzirdes halucinācijas bieži ir saistītas ar tinītu (trokšņi, zvanīšana ausīs, jo bojāts dzirdes analizators), kurlumu vai neiroloģiskām slimībām. Ja tu patiešām dzirdi melodiju galvā (un nevis prātā „atskaņo” kādu no mūzikas hitiem) – vajadzētu meklēt palīdzību pie speciālista.
Tu pamosties ar skrāpējumiem
Cilvēki, kuri apgalvo, ka dzīvo mājās ar spokiem, dažreiz demonstrē skrambas, ko naktī atstājis ļaunais gars. Dermatologi dod zinātnisku skaidrojumu šim fenomenam: “Lielākā daļa skrambu rodas, nejauši sasitoties pret kaut ko vai saskrāpējot pašam sevi dziļā miega stadijā. Ekzēmu (alerģiska slimība, kas izraisa ādas niezi un tās apsārtumu) un kašķi dažreiz var noturēt par skrāpējumiem. Tā vietā, lai dotos spoku medībās, šajā gadījumā vislabāk ir konsultēties ar dermatologu.
Tu redzi ēnas
Ja ar sānu redzi pamani kustošas ēnas…ir pienācis laiks nekavējoties apmeklēt oftalmologu. Ēnas, kas redzamas it kā acs kaktiņos, var būt nopietnu problēmu simptoms – tīklenes atslāņošanās vai bojājums. Ja laikus nesāk ārstēt šo problēmu, var pat zaudēt redzi.
Tev šķiet, ka esi apsēsts, jūc prātā
Ja draugi saka, ka dažreiz tu “atslēdzies” un tu neko par to neatceries, varbūt vainīga ir epilepsija. Cilvēki parasti iedomājas epilepsiju kā lēkmi, bet tas ne vienmēr tā ir. Daļējas epilepsijas stāvoklī persona nereaģē uz vidi un var likties apsēsts, nenormāls vai nervozs un pēc tam to neatcerēties. Pieaugušajiem, kuri cieš no daļējas epilepsijas, kā likums, ir bijušas šādas epizodes kā bērniem vai piedzīvota galvas trauma, smadzeņu satricinājums. Turklāt tā var būt kādas citas slimības, piemēram, Hantingtona slimības izpausme. Lai noskaidrotu iemeslu, jāvēršas pie speciālistiem.
Tev rodas “deja vu” sajūta
Ja tu nonāc jaunā vietā un tev šķiet, ka esi te jau kādreiz bijis, nav tā patīkamākā sajūta. Aptuveni 76% cilvēku saka, ka vismaz reizi izjutuši “deja vu” (franču valodā: “jau redzējis”). Šo sajūtu var izraisīt ļoti līdzīgas atmiņas – tā pati mūzika, apgaismojums palīdz vecajām atmiņām “uzpeldēt” un padarīt jauno atrašanās vietu par jau pazīstamu. Visbiežāk tas notiek stresa situācijā – tas stimulē tādas viltus atmiņas. Deja vu bieži pavada bailes vai trauksme.
Tu redzi sevi no malas
Skats uz sevi no malas un atdalīšanās sajūta no sava ķermeņa var nobiedēt. Psihiatrijas valodā šo stāvokli sauc par depersonalizāciju, ko var pavadīt panikas lēkme. Šīs pārmaiņas apziņā ir biedējošas un dezorientējošas un cilvēki var to uzskatīt par ārprātu. Palīdzēt var meditācija, joga un savas apziņas kontrole, nepadodoties bailēm par jaunu panikas lēkmi.
Tu pamosties no sava kliedziena
Pamosties no sava kliedziena, bet no rīta to neatcerēties – ir nakts baiļu simptoms. Lai gan parasti izpaužas bērniem, dažreiz cieš arī pieaugušie. Nakts bailes un murgi – tas nav viens un tas pats. Nakts baiļu iemesls nav biedējoši sapņi, tās noris trešajā, dziļā miega posmā – tāpēc ir ļoti grūti pamodināt cilvēku, kurš kliedz no nakts bailēm. Lai gan šis kliedziens ir spējīgs uzmodināt visu māju, no rīta cilvēks par to neatcerēsies. Nakts bailes var tikt pārmantotas no paaudzes paaudzē, un tām nav nekāda sakara ar kādu no psiholoģiskiem traucējumiem.
Tu aizmirsti draugu vārdus vai nevari atcerēties, kur liki atslēgas
Sievietēm atmiņas zudums un aizmāršība saistīti ar paaugstinātu kortizola līmeni saistībā ar stresu. Tas ietekmē smadzeņu daļu, kas atbild par atmiņu rašanos un uzglabāšanu. Turklāt sievietes uz menopauzes sliekšņa var izjust atmiņas grūtības nepietiekama miega režīma, zema progesterona līmeņa, depresijas vai vairogdziedzera traucējumu dēļ. Ja īslaicīgus atmiņas traucējumus pavada nogurums, svara pieaugums, un aizkavēts cikls – jāvēršas pie ārsta.
Tu domā par kaitējuma nodarīšanu apkārtējiem
Ja pēc būtības neesi vardarbīgs cilvēks, bet bieži pieķer sevi domājot par vēlmi nodarīt kaitējumu citiem – tas var būt trauksmes simptoms vai obsesīvi kompulsīvi traucējumi. Visizplatītākās ir bailes zaudēt kontroli un iesist kādam vai aizvainot kādu, vai izlēkt pa logu. Tās nav domas par slepkavību vai pašnāvību, bet tikai uzmācīgas domas, ko nevar izmest no galvas. Jāatrod veidi, kā tikt galā ar stresu, lai atbrīvotos no nepatīkamām un mokošām uzmācīgām domām.
Avots: zdorovie.com
