1. Labi, ka lobotomija pieder pagātnei
Lobotomija ir medicīniska procedūra, kad ārsti ar nolūku sabojā smadzeņu audus, atdalot nervu šķiedras no smadzeņu pieres daivas, lai ārstētu kādu garīgu saslimšanu. Tagad tas šķiet neprāts un iederētos tikai kādā šausmu filmā, tomēr šādas operācijas tika veiktas. 1888. gadā šveiciešu psihiatrs Gotlībs Burkharts šādā veidā mēģināja ietekmēt pacientu smadzenes, un procedūra tika uzskatīta par dzīvotspējīgu līdz pat 20. gs. 50. gadiem.
ASV vien tika veiktas aptuveni 50 000 šādas operācijas, neskaitot tos pacientus, kuri operācijas rezultātā gāja bojā – 40. gados mirstības līmenis šīs operācijas ietekmē bija 5%. Turklāt tā atstāja arī paliekošas sekas uz pacientu veselību, piemēram, smadzeņu bojājumus. Daži pacienti pat izvēlējās veikt pašnāvību.
2. Smēķēšana ne tikai “nav stilīga”, bet var pat nogalināt
Agrāk cilvēki smēķēja vairāk nekā tagad. To neuzskatīja par neko sliktu, un sabiedrībā valdīja uzskats, ka tas pat ir stilīgi – aizsmēķēt cigareti. Cilvēki zināja, ka tas nenāk par labu veselībai, taču viņiem nebija ne jausmas, cik ļoti tas kaitēja. Zināšanas, kas viņiem gāja secen, tagad ir pieejamas ikvienam. Piemēram, mēs zinām, ka smēķēšana negatīvi ietekmē katra orgāna darbību, un ASV, piemēram, katru gadu izraisa ap 480 000 nāves gadījumu.
3. Sarkanā gaļa nav vienīgais gaļas veids, ko ēst
Sarkanā gaļa agrāk bija ļoti daudzu ēdienu pamatā, tomēr laika gaitā ir atklāts, ka tā var negatīvi ietekmēt veselību. Tā kā sarkanā gaļa nav vienveidīga, dažādi faktori (tauku daudzums un apstrādāšanas veids) var ietekmēt to, cik tā ir vai nav veselīga. Turklāt vairākos pētījumos sarkanā gaļa tiek saistīta ar augstāku mirstības risku, jo tā var izraisīt kardiovaskulārās slimības, diabētu, kā arī paaugstināt holesterīna līmeni un veicināt vēža attīstību.
4. DDT nebūt nenāk par labu veselībai
DDT jeb dihlordifeniltrihloretāns ir insekticīds, kas agrāk tika ļoti plaši izmantots un reklamēts kā labs līdzeklis, kas cilvēkiem nāk par labu – rada veselīgāku vidi mājās, kā arī palīdz izaudzēt lielākus un sulīgākus augļus un dārzeņus. Šodien minētie labumi šķiet šokējoši, jo patiesībā DDT nenāk par labu ne cilvēkiem, ne apkārtējai videi.
2001.gadā ar Stokholmas konvenciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem visā pasaulē tika aizliegts izmantot DDT. Kopš tā laika ir atklāts, ka DDT ir saistīts ar straujo putnu sugu populācijas samazināšanos, kā arī ar vēža risku un bērnu attīstības traucējumiem.
5. Mīti ap drudzi un saaukstēšanos
Agrāk tika uzskatīts, ka paaugstinātas temperatūras gadījumā nav ieteicams ēst, bet, kad ir saaukstēšanās, tad ir daudz jāēd. Šo loģiku pamatoja uzskats, ka ēdiens palīdz organismam sasilt, kad ir auksti, bet neēšana drudža laikā tieši pazeminātu temperatūru.
Šāds pieņēmums neatbilst patiesībai, lai neteiktu vairāk. Lai arī organismam saaukstēšanas gadījumā nav vajadzīgs liels pārtikas daudzums, ēšana sniedz enerģiju, kas, savukārt palīdz uzveikt slimību. Ar drudzi ir līdzīgi, jo šajā laikā organisms patērē vairāk kaloriju (paaugstināta temperatūra veicina ātrāku vielmaiņu). Tāpēc organismam vajag vairāk “degvielas”, lai uzveiktu slimību.
