7 jautājumi, kurus uzdot sev katras dienas beigās līdzsvarotākai dzīvei

1. Ko es šodien iemācījos, uzzināju?

Kāds viegls jautājums, teiks skolnieki un studenti. Bet tie no mums, kas ir vecāki, aizdomāsies. Galu galā, daudzas mūsu darbības ir jau ierastas, darbu veicam automātiski, pat ēdienu receptes, kurus gatavojam, nemainās no gada uz gadu. Tajā pašā laikā tieši vecākos gados mūsu smadzenēm ir nepieciešams apgūt kaut ko jaunu. Ne tikai jaunus svešvārdus, kā mums bieži vien iesaka, bet arī jaunas kustības, aktivitātes un darbības. Lai pilnībā baudītu dzīvi un par to priecātos, nepieciešams atgriezt tajā vieglumu un gatavību priecāties par pārmaiņām.

2. Cik daudz stresa es šodien izjutu?

Svarīgs jautājums. Mums ir vairāki alternatīvi veidi, kā uzlādēt mobilo tālruni jebkurā laikā, bet kā mēs izturamies pret sevi? Mūsu enerģijai jānokrītas līdz 5%, lai mēs beidzot atļautos atpūsties. Ja mēs tikai turpinām ierasto kustību dienu no dienas, jo kaut kāds spēks jau vēl ir, tas var novest pie pārpūles un izdegšanas.

3. Kā es jūtos?

Mums vienmēr jāatceras, ka garīgā veselība ir galvenais. Ieklausieties sevī uzmanīgi, it īpaši, ja pamanāt, ka katras dienas beigās izjūtat skumjas vai vilšanos. “Uzdodiet sev jautājumu, kāpēc tas notiek, un ko jūs varat darīt. Noskaidrojiet iemeslus un izlemiet, kā reaģēt uz situāciju tuvākajā nākotnē, lai skumjas un vilšanās netransformētos par pastāvīgu neapmierinātību un aizkaitināmību. Citādi tas var novest pie uzvedības izmaiņām, “- iesaka Džons Gredens, Mičiganas Universitātes depresijas pētniecības centra direktors.

4. Kā es liku justies citiem?

Mēs ne vienmēr uzdodam sev šo jautājumu. Tas īpaši noderīgs tiem, kam patīk pārcilāt atmiņā citu nodarītās pārestības. Ieklausieties dzen gudrībā: “Ja cilvēki pamanīs tavu kļūdu un mēģinās parādīt tevi sliktā gaismā, apmelos un nomelnos tevi, pakāpies soli atpakaļ un pavērtē sevi. Neglabā sevī naidu, nepiedalies strīdos, neizej no rāmjiem, nedusmojies un neapvainojies. Vienkārši uzvedies tā, it kā neko no tā nebūtu manījis vai dzirdējis. Galu galā ļaunu vēlošie pazudīs paši no sevis”. Vai mums pietiek empātijas vai vienkāršas uzmanības pret cilvēkiem mums blakus?

5. Ko rīt es varu izdarīt labāk?

Jautājums sev jāuzdod, ja ir skumji par kādām pieļautām kļūdām, neveiksmēm. Neviens nav ideāls. Mēs visi varam kļūdīties – un tomēr mēs joprojām esam šeit. Tie, kuri dejo, labi zina, cik svarīgi ir laikus pārnest svaru no vienas kājas uz otru, lai pārvietotos vai veiktu pagriezienu. Pretējā gadījumā jums vienkārši kājas sapīsies. Līdzīgi šeit – neieciklējies uz neveiksmi, „pārnes” savu svaru un dod sev impulsu virzīties tālāk. Neveiksmes, lai kā mūs satrauktu, dod mums arī ko labu – skaidrību. Kad putekļi nosēžas un mēs beidzam vainot sevi vai apstākļus, mēs sākam redzēt daudz tālāk – kas jādara, lai kustētos pareizajā virzienā.

6. Par ko es šodien varu būt pateicīgs?

Katra diena ir laba jau ar to vien, ka esam to nodzīvojuši. Ja pašlaik vēl neesi noskaņots pateikties, vienkārši piefiksē labus mirkļus, patīkamas lietas un noskaņojies rīt pamanīt vēl vairāk.

7. Kas lika man pasmaidīt?

Katrs no mums ir pelnījis pabeigt dienu uz laimīgas nots. Iedomājies, cik daudz vieglāk aizmigt un gulēt, ja nemocīs smagas domas. Pat tad diena bija neizdevusies, var palīdzēt vienkāršas darbības. Dziesma, kas nomierinās; fotogrāfija, kas liks pasmaidīt; meditācija vai frāzes, kas palīdzēs atgūt miera sajūtu.

Avots: psychologies.ru

la.lv

Leave a Comment