1. Pastiprinātu svīšanu sauc par hiperhidrozi
Hiperhidroze var parādīties jau tīņu vecumā vai arī 20 līdz 30 gados un ar to ir jācīnās lielāko daļu dzīves. Tā ir problēma, kas ir apgrūtinoša gan fiziski, gan psiholoģiski – biežāk jāmazgā drēbes, vienmēr īpaši jāpiedomā pie tā, ko vilkt, kā arī tiek sabojāts noskaņojums.
2. Normālos apstākļos cilvēkam dienas laikā vajadzētu izdalīt 1 litru sviedru
Svīstot ķermenis regulē temperatūru, tāpēc no tā nevar izvairīties. Ja kāds saka, ka to nedara, tad viņš melo. Sviedri sastāv no nātrija hlorīda un ūdens, un dienas laikā cilvēks parasti izdala vienu litru sviedru, bet ekstremālos apstākļos tie var būt pat pieci litri dienā – piemēram, ja atrodies tuksnesī.
3. Sviedriem nav smarža
Pastāv maldīgs uzskats, ka sviedriem ir nepatīkams aromāts – tā nav! Aromāts rodas tikai tad, kad sviedri nožūst – uz ādas vai drēbēm, un tad arī uzreiz ir klāt baktērijas. Ja sasvīst paduses, bet pēc tam sviedri nožūst, savairojas baktērijas, un tas arī rada nepatīkamo aromātu. Tas pats notiek, ja sviedri nožūst uz drēbēm, turklāt to nevar novērst ne ar kādiem izsmidzināmiem līdzekļiem – lai tiktu vaļā no aromāta, ir jātiek vaļā no sviedriem.
4. Pastiprināta svīšana norāda uz ķermeņa termoregulācijas problēmām
Ja cilvēks pastiprināti svīst, tas nozīmē, ka problēma meklējama ķermeņa temperatūras regulēšanā. Viņa iekšējais termostats nepareizi uztver signālus, tāpēc veģetatīvā nervu sistēma, kas tiek galā ar stresa situācijām, nepareizi uztver, nolasa un nosūta signālus. Rezultātā cilvēks svīst daudz vairāk nekā citi, lai arī apstākļi ir vienādi.
5. Svīšana var būt arī pazīme kādām Vese***as problēmām
Dažreiz cilvēki cieš no hiperhidrozes bez jebkāda iemesla, taču ir gadījumi, kad nekontrolētu svīšanu izraisa kāds medicīnisks stāvoklis. Tās var būt problēmas ar vairogdziedzeri, diabēts, kā arī Pārkinsona Sli**ba, kuras ietekmē cilvēks svīst vairāk nekā parasti. Svīšana ir viens no simptomiem arī citām slimībām. Piemēram, svīšana nakts laikā parasti ir novērojama cilvēkiem ar neirotiskiem traucējumiem jeb trauksmi, kā arī tiem, kas lieto noteiktus medikamentus vai slimo ar limfomu vai malāriju, bet šajā gadījumā svīšana izpaužas citādāk.
6. Pastāv milzīga atšķirība starp antiperspirantiem un dezodorantiem
Cilvēki lieto dezodorantus, bet tie tikai neitralizē nepatīkamo aromātu un nenovērš svīšanu. Diemžēl daudzi to nemaz nezina, bet antiperspirantu galvenā sastāvdaļa ir alumīnija hlorīds, kas aizsprosto sviedru dziedzerus un novērš svīšanu.
7. Ar hiperhidrozi var cīnīties vairākos veidos
Protams, var turpināt lietot antiperspirantus, bet ir pieejami arī dažādi medikamenti, kas aptur svīšanu. Tās gan ir recepšu zāles, kas ilgtermiņā izraisa blakusefektus, piemēram, to ietekmē mute kļūst sausa, kā arī miglojas redze. Pastāv vēl kāda ārstēšanas metode, par kuru daudzi nezina, un tā ir jontoforēze. Tās laikā problemātiskā ķermeņa daļa tiek iemērkta ūdenī un pakļauta vājas elektriskās strāvas iedarbībai. Šī ārstēšanas metode ir piemērota cilvēkiem, kuriem pastiprināti svīst plaukstas vai pēdas. Var izmantot arī botulīna injekcijas, taču tas nav lēts prieks, jo padusēs ir jāveic aptuveni 50 injekcijas, turklāt terapija ilgst trīs vai sešus mēnešus, un pēc noteikta laika tā ir jāatkārto. Pārmērīgu svīšanu var ārstēt arī ar simpatektomijas procedūru, kurā tiek pārtraukti veģetatīvās nervu sistēmas signāli sviedru dziedzeriem. Pēc būtības tā ir endoskopiska operācija. Viena no galvenajām problēmām, pielietojot šo metodi, ir, tā saucamā, kompensējošā hiperhidroze, kas svīšanu no problemātiskās vietas pārnes uz citu vietu, piemēram, plaukstas vairs tik ļoti nesvīst, bet sviedri sāk pastiprināti izdalīties kaut kur citur. Šāda operācija var izraisīt arī Hornera sindromu.
Lasi arī: 5 padomi, kā rūpēties par padusēm un mazināt svīšanu
9. Tu neapgrūtini savu ārstu
Bieži vien nākas dzirdēt, ka cilvēki “nevēlas apgrūtināt savu ārstu”, bet tieši tāpēc jau viņi ir, lai mēs pie viņiem vērstos pēc palīdzības. Ja problēmu nevar atrisināt ar antiperspirantiem, un svīšana kļūst par apgrūtinājumu gan psiholoģiski, gan fiziski, tad noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta.