Gaisma
Lielais vairums cilvēku, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi, stāstījuši, ka redzējuši “slaveno” “gaismu tuneļa galā”. Tā ir biežākā parādība, ko redz klīniskās nāves laikā.
Redz savu ķermeni
Daudzi cilvēki atceras, ka pacēlušies virs sava ķermeņa un redzējuši to bez dzīvības pazīmēm. Viņi it kā iztvaiko virs sava ķermeņa, ir kā bezķermenisks gars. Viņi var redzēt visu, kas notiek telpā. Jebkurš mēģinājums atjaunot saikni ar apziņu un fizisko ķermeni neizdodas.
Satiek sargeņģeļus
Daudzi cilvēki apgalvo, ka klīniskās nāves laikā redzējuši vismaz vienu eņģeli vai garu, kas uz viņu lūkojies un licies, ka rūpējies par viņu nāves mirkļos. Citi saka, ka gari palīdzējuši pēcnāves dzīvē, pirms viņi atgriezās savā ķermenī.
Tikšanās ar māti
Daļa cilvēku atceras tikšanos ar savu māti caur vīzijām, kamēr viņi atradušies uz nāves gultas vai miruši.
Redz mirušos radiniekus
Ja tev ir liela ģimene aizsaulē, esi gatavs ieraudzīt viņus atkal pēcnāves dzīvē. Daudzi cilvēki, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi, apgalvo, ka redzējuši savus radiniekus pēcnāves dzīvē.
Visa dzīve acu priekšā
Sagatavojies izdzīvot labākos un sliktākos dzīves mirkļus. Daudzi cilvēki paspēj ieraudzīt visu savu dzīvi, kas paskrien gar acīm nāves brīdī. Tādā mirklī atmiņā ataust paša sasniegumi un atmiņas, gluži kā slaidšovā.
Var redzēt un dzirdēt apkārtnē
Daudzi cilvēki stāsta par spēju redzēt cilvēkus, kas atrodas istabā nāves brīdī, bet saziņa ar viņiem nav iespējama, jo ķermenis jau ir bez dzīvības. Katra piepūle likt tuviniekiem sevi sajust, sadzirdēt ir bezjēdzīga.
Brīnišķīgs apmierinājums
Lielais vairums cilvēku, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi, atceras brīnišķīga apmierinājuma un miera sajūtu, kas viņus pārņēmusi. Tā enerģētiski ir tik spēcīga un svētlaimīga, ka gars nezina, kā to apzināties un pieņemt.
Negribas atgriezties dzīvē
Saskaņā ar daudziem klīnisko nāvi piedzīvojušo atmiņu stāstiem, nāves pieredze ir tik nomierinoša un svētlaimīga, ka daudzi cilvēki, kas to atminas, jutuši nevēlēšanos atgriezties reālajā dzīvē.
