Boeing darbinieki ir uzsākuši streiku pēc tam, kad viņi pārliecinošā vairākumā noraidīja arodbiedrības pārstāvju un lidmašīnu ražotāja provizorisko vienošanos, kas paredzēja algu paaugstināšanu par 25 %.
Vairāk nekā 30 000 strādnieku Sietlā un Portlendā piektdien no pusnakts pēc Klusā okeāna laika (plkst. 07:00 pēc Griničas laika) nolika savus darbarīkus.
Atteikšanās no darba ir vēl viena neveiksme uzņēmumam, kas saskaras ar aizvien lielākiem finansiāliem zaudējumiem.
Uzņēmums arī cenšas uzlabot savu reputāciju pēc vairākām drošības problēmām, tostarp divām letālām avārijām.
Streiks būs liels trieciens Boeing jaunajam izpilddirektoram Kellijam Ortbergam, kurš pagājušajā mēnesī tika iecelts amatā ar uzdevumu mainīt uzņēmuma darbību.
Gandrīz 95 % arodbiedrības biedru, kas ražo lidmašīnas, tostarp 737 Max un 777, balsojumā noraidīja vienošanos par atalgojumu.
No tiem, kas nobalsoja, 96 % atbalstīja streiku, līdz tiks panākta jauna vienošanās.
“Mūsu biedri šovakar runāja skaļi un skaidri,” sacīja Starptautiskās Mašīnistu un aviācijas un kosmosa darbinieku asociācijas (IAM) 751. apgabala prezidents Džons Holdens.
“Mēs streikojam pusnaktī.”
Boeing paziņojumā: “Vēstījums bija skaidrs – provizoriskā vienošanās, ko mēs panācām ar IAM vadību, nebija pieņemama biedriem. Mēs joprojām esam apņēmušies atjaunot attiecības ar mūsu darbiniekiem un arodbiedrību, un esam gatavi atgriezties pie sarunu galda, lai panāktu jaunu vienošanos.”
Streika sākšanās ir smags trieciens Boeing un apkaunojums Ortbergam, kurš pirms balsojuma bija vērsies ar pēdējo lūgumu pie darbiniekiem, brīdinot, ka streiks apdraudēs uzņēmuma “atveseļošanos”.
Tagad jautājums ir, cik ilgi tas turpināsies. Boeing, šķiet, ir gatavs atgriezties pie sarunu galda.
Taču ir acīmredzams uzticības trūkums starp vadību un darbaspēku, kā arī starp darbaspēku un arodbiedrības vadību, kas apgalvoja, ka šis ir labākais līgums, par kādu tā jebkad ir vienojusies, un mudināja biedrus pieņemt vienošanos.
Papildus algu palielinājumam par 25 % četru gadu laikā darba ņēmēju noraidītajā provizoriskajā līgumā bija iekļauta Boeing apņemšanās būvēt nākamo komerciālo lidmašīnu Sietlas apgabalā, ja projekts tiks uzsākts līguma darbības laikā.
Sākotnēji arodbiedrība bija izvirzījusi mērķi panākt vairākus uzlabojumus darba ņēmēju darba samaksas paketēs, tostarp darba samaksas palielinājumu par 40 %.
Ņemot to vērā, ir grūti saskatīt ātru risinājumu, ja vien Boeing nekapitulēs.
Analītiķi apgalvo, ka ilgāka apturēšana varētu uzņēmumam un tā piegādātājiem izmaksāt miljardiem.
Pašreizējais līgums starp Boeing un arodbiedrībām tika noslēgts 2008. gadā pēc astoņas nedēļas ilguša streika.
Saskaņā ar kredītreitingu aģentūras Moody’s datiem, šis streiks uzņēmumam izmaksāja aptuveni 1,5 miljardus dolāru mēnesī.
Abas puses 2014. gadā vienojās pagarināt līgumu, kura termiņš beidzās ceturtdienas pusnaktī.
Ortberga iecelšana amatā notika laikā, kad Boeing nonāca arvien dziļākā krīzē saistībā ar tās drošības rādītājiem. Viņa priekšgājējs Deivs Kalhūns pavasarī paziņoja, ka atkāpsies no amata.
Jūlijā Boeing piekrita atzīt savu vainu apsūdzībā krāpšanā un kriminālsodā gandrīz 244 miljonu ASV dolāru apmērā saistībā ar divu tās 737 Max lidmašīnu katastrofām.
Uzņēmums saskaras arī ar citām tiesas prāvām un pārbaudēm pēc tam, kad janvārī jaunās Alaska Airlines lidmašīnas durvju aizbīdņa noplūde notika gaisā.
Papildus pieaugošajiem finansiālajiem zaudējumiem lidmašīnu ražotājam ir nācies palēnināt montāžas līnijas, jo ASV Federālā aviācijas pārvalde ir noteikusi 737 Max ražošanas ierobežojumus.