Saskaņā ar Nacionālā statistikas institūta (INE) datiem Spānijas gada inflācijas galīgais novērtējums augustā bija 2,3 %, kas ir samazinājums salīdzinājumā ar jūlijā reģistrētajiem 2,8 %, bet joprojām pārsniedz analītiķu prognozes par 2,2 %.
Kritumu galvenokārt noteica lēnāks pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums, augustā samazinoties līdz 2,5 %, salīdzinot ar 3,1 % jūlijā. Arī alkohola un tabakas izstrādājumu izmaksas augustā samazinājās līdz 3,6 %, kas ir zemāks rādītājs nekā jūlijā, kad bija 3,7 %.
Restorānu un viesnīcu izmaksas samazinājās līdz 4,6%, kas ir zemāks rādītājs nekā 4,7% jūlijā, savukārt apavu un apģērbu izmaksas augustā samazinājās līdz 0,7%, kas ir zemāks rādītājs nekā 0,9% jūlijā.
Tomēr atpūtas un kultūras nozarē inflācija pieauga, augustā sasniedzot 2%, salīdzinot ar 1,6% jūlijā. Arī mājokļu un komunālo pakalpojumu cenas augustā pieauga līdz 4%, salīdzinot ar 3,2% jūlijā.
Ražīguma problēmas joprojām kavē Spānijas izaugsmi
Eiropas Komisija nesen savā ziņojumā par Spāniju līdz 2024. gadam norādīja, ka Spānijā produktivitāte joprojām ir zema, salīdzinot ar vidējo ES, un ka šis jautājums pēdējo aptuveni 10 gadu laikā ir pasliktinājies.
Tiek ziņots, ka tas ir saistīts ar vairākiem dažādiem faktoriem, tostarp neapmierinošiem ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, inovācijā un pētniecībā, kā arī zināšanu pārneses samazināšanos no zinātnes jomām uz uzņēmējdarbības jomām.
Šo parādību ir būtiski veicinājis arī pastāvīgais prasmju trūkums, kā arī pieaugošā iekšzemes tirgus sadrumstalotība.
Jautājumus vēl vairāk pasliktina pieaugošie regulatīvie šķēršļi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas kavē izaugsmi, kā arī ierobežotā piekļuve pašu kapitāla finansējumam.
Tomēr, neraugoties uz problēmām, Spānijas ekonomika, šķiet, ir saglabājusies salīdzinoši spēcīga.
Jūnijā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), apspriežoties par Spāniju 2024. gada IV panta konsultāciju ietvaros, paziņoja, ka: “Spānijas ekonomika ir bijusi noturīga pret secīgiem satricinājumiem, kuru ietekmi mazināja bezprecedenta politiskais atbalsts, kas tagad tiek pakāpeniski izbeigts.
“Darba tirgus rādītāji ir bijuši ārkārtīgi labi, un daži tā pastāvīgie trūkumi – jo īpaši lielais pagaidu darbinieku īpatsvars un augstais bezdarba līmenis – ir mazinājušies.
Paredzams, ka 2024. gadā izaugsme sasniegs 2,4 %, un sagaidāms, ka līdz 2025. gada vidum kopējā un pamatinflācija tuvosies ECB mērķim.’’