Eiropas kafijas cienītāji gatavojas augstākām cenām, jo dabas katastrofas skārušas divas pasaules lielākās kafijas ražotājvalstis.
Sausums Brazīlijā, kas ir lielākā kafijas ražotāja pasaulē, un spēcīgi taifūni Vjetnamā, kas ir otrā lielākā kafijas ražotāja, ir ievērojami izjaukuši pasaules kafijas piegādes ķēdes, palielinot ražošanas izmaksas, kas nonāk pie patērētājiem.
Eiropas kafijas cienītājiem, kas ir viens no pasaules lielākajiem kafijas dzeršanas reģioniem, būs īpaši grūti pārdzīvot cenu kāpumu. Saskaņā ar Vācijas patērētāju datu uzņēmuma Statista datiem eiropieši gadā patērē aptuveni 3,2 miljonus tonnu kafijas, kas veido gandrīz 33 % no pasaules kopējā kafijas patēriņa.
Dabas katastrofas ir nodarījušas postu
Brazīlija, kas saražo aptuveni 40 % no pasaules kafijas produkcijas, cīnās ar vienu no lielākajiem sausuma periodiem pēdējo desmitgažu laikā. Sausie apstākļi ir smagi skāruši tās arabika kafijas audzēšanas reģionus un samazinājuši ražas.
Jau 2023.-2024. gada ražas ciklā ir vērojams straujš ražošanas kritums, un dažas aplēses liecina, ka produkcijas apjoms varētu samazināties pat par vienu piektdaļu (20 %).
Vissmagāk šī ietekme ir jūtama Minas Žeraisā, Brazīlijas lielākajā kafijas ražotājā štatā un augstas kvalitātes arabikas pupiņu audzētavā, kur vairākus mēnešus nokrišņu daudzums ir bijis zemāks par vidējo līmeni.
Brazīlija dominē arabikas kafijas tirgū, bet Vjetnama ir pasaulē vadošā lētākās robusta kafijas pupiņu, ko izmanto šķīstošajā kafijā, ražotāja. Šī mēneša sākumā valsts galvenos kafijas audzēšanas reģionus Centrālās augstienes apgabalos izpostīja taifūns Jagi, kurā gāja bojā vismaz 60 cilvēki un simtiem tika ievainoti.
Sākotnējie novērtējumi liecina, ka tika skarti tūkstošiem hektāru kafijas plantāciju, kas radīja ievērojamus zaudējumus gan pašreizējai ražai, gan ražošanas potenciālam nākotnē, jo bojāto koku atjaunošanās prasīs vairākus gadus.
Izaicinājumu pilnā vētra paaugstina cenas līdz 10 gadu augstākajam līmenim
Brazīlijas sausuma un Vjetnamas taifūna kopējā ietekme ir izraisījusi strauju pasaules kafijas cenu pieaugumu. Starptautiskā kafijas organizācija (ICO), starpvaldību organizācija, ko veido kafijas eksportētājvalstis un importētājvalstis, ziņoja, ka 2024. gada trešajā ceturksnī cenas ir pieaugušas par gandrīz 20 %, sasniedzot augstāko līmeni gandrīz desmit gadu laikā.
Katrīna Erforta no starptautiskās piegādes ķēdes pārvaldības uzņēmuma Inverto ir drūma par izredzēm drīzumā atgriezties pie normālām cenām. Sarunā ar Euronews Business viņa teica: “Ātra kafijas nozares atveseļošanās ir maz ticama, pat ja piedāvājums varētu uzlaboties.
Klimata pārmaiņu pašreizējās sekas apgrūtina ātru stabilitātes atjaunošanos. Nozare joprojām ir neaizsargāta pret ekstrēmām laikapstākļu tendencēm, kas arī turpmāk var traucēt turpmāko ražu. Turklāt pieaugošais globālais pieprasījums, jo īpaši tādos jaunietekmes tirgos kā Āzija, var turpināt izdarīt spiedienu uz cenu paaugstināšanos, vēl vairāk palēninot atveseļošanās centienus.”
Arabica kafijas nākotnes līgumi, ko tirgo Starpkontinentālajā biržā (ICE), ir ievērojami sadārdzinājušies, un šobrīd to cenas svārstās virs 2,50 ASV dolāru (2,25 eiro) par mārciņu – salīdzinājumā ar 1,80 ASV dolāriem (1,62 eiro) gada sākumā. Robusta graudu cenas ir līdzīgas, pieaugot par aptuveni 25 % un sasniedzot vairāk nekā 2 000 USD (1 796 eiro) par metrisko tonnu.
Straujais cenu kāpums ir satricinājis pasaules kafijas tirgu. Kafijas tirgotāji saskaras ar paaugstinātu svārstīgumu, pieaugot bažām, ka ar laikapstākļiem saistītie traucējumi un atjaunošanas izmaksas pēc dabas katastrofām var vēl vairāk paaugstināt cenas.
Eiropas mīlestība uz kafiju tiek pārbaudīta
Izmaksu pieauguma ietekme ir īpaši jūtama Eiropā. Saskaņā ar Statista datiem Vācijā, kas ir lielākais kafijas tirgus Eiropā, maltas kafijas un kafijas pupiņu mazumtirdzniecības cenas kopš 2022. gada ir pieaugušas vidēji par 10 %.
Briselē bāzētās Eiropas Kafijas federācijas (ECF) veiktajā aptaujā konstatēts, ka gandrīz 65 % kafejnīcu Eiropā kopš 2023. gada sākuma cenas ir paaugstinājušas par 5 % līdz 15 %. Pētnieki norādīja, ka cenu pieaugumu, visticamāk, noteica vairāki faktori, kas nav tikai kafijas pupiņu izmaksas, jo inflācija ir palielinājusi arī citu pirmās nepieciešamības preču, piemēram, piena, cukura un vienreizlietojamo krūzīšu, cenas.
Tā kā divi lielākie pasaules kafijas ražotāji cenšas atgūties no attiecīgajām krīzēm, pasaules kafijas tirgus perspektīvas joprojām ir neskaidras.
Klimata pārmaiņas samazina zemes platību pieejamību, kurās var augt kafijas kultūras, un palielinās ekstremālu laikapstākļu skaits, radot perfektu problēmu vētru nozarei un Eiropas kafijas cienītājiem.