Pašlaik notiekošā Krievijas pilnīga iebrukuma Ukrainā dēļ ES, Apvienotā Karaliste un ASV, kā arī vairāki citi starptautiskie dalībnieki pēdējo pāris gadu laikā Maskavai ir piemērojuši virkni sankciju.
Tomēr, neraugoties uz to, ka sankciju kļūst arvien vairāk un tās kļūst arvien stingrākas, Krievija ir turpinājusi rast veidus, kā uzturēt tirdzniecību ar Eiropu.
Brookings Institute ir izmantojis Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) tirdzniecības virzienu datus, lai kartētu pēdējo gadu eksportu, ko vairākas valstis veic uz Vidusāzijas valstīm, un ir aizdomas, ka tās ir pārkraušanas punkts uz Krieviju. Veicot šo kartēšanu, Brookings Institute aplūkoja Armēniju, Kazahstānu, Kirgizstānu un Gruziju. Īpaši izcēlās Kirgizstāna, uz kuru kopš 2022. gada marta bija vērojams ievērojams pasaules un jo īpaši Eiropas eksporta pieaugums.
Kā Krievija izmanto Kirgizstānu, lai uzturētu tirdzniecības attiecības ar Eiropu
Kirgizstāna, neliela kalnaina un sauszemes ieskauta valsts Vidusāzijā, pēdējā laikā ir iemantojusi pasaules slavu, jo tās plašās tirdzniecības partnerattiecības ar Krieviju ir kļuvušas arvien uzmanīgākas. Uzņēmuma Freight Right Global Logistics izpilddirektors un dibinātājs Roberts Hačatrjans portālam Euronews sniedza komentāru šajā sakarā:
“Kirgizstāna ir kļuvusi par kritiski svarīgu kanālu Krievijai, lai uzturētu tirdzniecību ar Eiropu, neraugoties uz pašreizējām sankcijām. Kirgizstānas eksports uz Krieviju strauji pieauga no 393 miljoniem ASV dolāru (352,8 miljoniem eiro) 2021. gadā līdz vairāk nekā 1,07 miljardiem ASV dolāru (960 miljoniem eiro) 2022. gadā, kas norāda uz ievērojamu tirdzniecības aktivitāšu pieaugumu, kas atvieglo Krievijas sankciju apiešanu. Valsts ir piedzīvojusi satriecošu ES eksporta pieaugumu par 953%, galvenokārt gūstot labumu no savas stratēģiskās pozīcijas kā tranzīta punktam.”
Arī drošības stratēģiju konsultāciju uzņēmuma Scarab Rising prezidente Irina Cukermane portālam Euronews sacīja:
“Viens no efektīvākajiem veidiem, kā Krievija izmanto Kirgizstānu, lai apietu sankcijas un eksporta-importa kontroli, ir preču reeksports. ES un ASV ir noteikušas Krievijai sankcijas, kas ir izraisījušas izmaiņas tirdzniecības modeļos. Šīs sankcijas ir apgrūtinājušas Krievijas piekļuvi augsto tehnoloģiju precēm un palielinājušas uzņēmējdarbības izmaksas ar Krieviju.
Kirgizstāna ir ārkārtīgi atkarīga no Krievijas, un tai ir maz alternatīvu tirdzniecībai. Tādas valstis kā Kirgizstāna, Kazahstāna un Armēnija ir kļuvušas par preču reeksporta centriem uz Krieviju. Tas ir tāpēc, ka tirdzniecībai Eirāzijas Muitas savienībā (EACU) netiek piemērotas obligātās muitas deklarācijas un pārbaudes.
Tas arī atvieglo Krievijas preču plūsmu uz Eiropu. Kirgizstānas veiktais automašīnu reeksports uz Krieviju ir palīdzējis Krievijas patērētājiem piekļūt jaunākajiem automobiļu modeļiem, kas ir ierobežojis ekonomiskās sāpes un mazinājis pret Putinu vērstas pretestības iespējamību.
Kirgizstānas ģeogrāfiskais novietojums padara to par tranzīta punktu preču plūsmai starp Krieviju un Eiropu. Tas ietver dzelzceļa un autoceļu tīklu izmantošanu, kas savieno šos reģionus. Krievija investē Kirgizstānas infrastruktūras projektos, piemēram, enerģētikas un transporta jomā, kas var uzlabot tirdzniecības iespējas un izveidot efektīvāku ceļu Krievijas precēm, lai tās varētu sasniegt Eiropu.”
Problēma ir tā, ka, ja Kirgizstānai tiks piemērotas sankcijas, tad tiks atklāts jauns ceļš. Tāpat ir apgrūtinoši, kā jūs piemērosiet sankcijas visiem, kas vēlas veikt darījumus ar Krieviju, jo lielākā daļa pasaules valstu nekad nav pievienojušās Rietumu sankcijām pret Krieviju.
Kuras citas valstis ir iesaistītas šajā tirdzniecībā
Brookings Institute kā dažas no valstīm, kuru eksports uz Kirgizstānu ir strauji pieaudzis pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, minēja tādas valstis kā Vācija, Polija, Lietuva, Itālija, Čehija un Serbija. Tādējādi šīs valstis, iespējams, varētu turpināt tirdzniecību ar Krieviju caur Kirgizstānu.
Vācija ir viens no lielākajiem Krievijas un Kirgizstānas tirdzniecības partneriem ES. Vācijas uzņēmumi importē preces no Krievijas, tostarp energoproduktus, iekārtas un izejvielas. Krievija labi pārzina Vācijas un Kirgizstānas tirdzniecības plūsmas loģistiku un izmanto šīs piegādes ķēdes savā labā, lai izvestu savus produktus uz Vāciju. Arī Francijas uzņēmumi ir aktīvi iesaistījušies investīcijās Kirgizstānas enerģētikas un ražošanas nozarē, tādējādi arī iesaistoties triangulācijā ar Krieviju.
Itālija atklāti tirgojas ar Krieviju un tai ir intereses Kirgizstānā, jo īpaši lauksaimniecības un tekstila nozarē. Luksusa preces no Itālijas sasniedz Krieviju caur Vidusāzijas valstīm, piemēram, Kirgizstānu, savukārt daži Krievijas lauksaimniecības produkti, piemēram, graudi, un tekstilizstrādājumi sasniedz Itāliju kopā ar Kirgizstānas produktiem.
Polijai ir pieaugoši tirdzniecības sakari gan ar Krieviju, gan Kirgizstānu, koncentrējoties uz dažādām nozarēm, tostarp lauksaimniecību un mašīnbūvi. Tādējādi daļa rūpniecības ražojumu no Krievijas nonāk Polijā caur Kirgizstānu, kas ir ironiski, ņemot vērā Polijas pieaugošo lomu Eiropas ekonomikā un neseno ar vēlēšanām saistīto lauksaimnieku strīdu par Ukrainas graudu ieplūšanu Polijā.