Rudenī dažādi faktori var pasliktināt imūnitāti, padarot cilvēkus uzņēmīgākus pret saaukstēšanos, gripu un citām infekcijām. Aukstāka temperatūra un īsāks dienasgaismas laiks rada organismam stresu, kura novēršanai var palīdzēt dažādi dabas un aptiekas līdzekļi.
Galvenie riska faktori imunitātei rudenī
Imunitāti rudenī visvairāk ietekmē gaisa temperatūras pazemināšanās, saules gaismas trūkums, ilgāks telpās pavadītais laiks, stress, mazkustīgums un nepietiekams uzņemtā šķidruma daudzums.
Aukstāks laiks
Aukstāka temperatūra var radīt stresu organismam, liekot tam izmantot vairāk enerģijas, lai uzturētu siltumu. Tādējādi pazeminās imunitāte, īpaši, ja neesat ģērbies atbilstoši gaisa temperatūrai.
Aukstums var arī sausināt deguna un rīkles gļotādas, samazinot to spēju filtrēt patogēnus, piemēram, vīrusus.
Mazāk gaismas un D vitamīna
Tā kā dienas gaismas stundu skaits samazinās, organismā sarūk D vitamīna līmenis – šis vitamīns palīdz aktivizēt imunitāti un mazina iekaisuma procesus, tādējādi palīdzot cīnīties pret infekcijām. Jāņem vērā, ka tā rezerves gada tumšākajā sezonā vislabāk atjaunot ar vitamīnu papildus uzņemšanu, atgādina interneta aptiekas Gudrā Aptieka farmaceiti.
Sezonas stress un nogurums
Pāreja no vasaras uz rudeni bieži vien ir saistīta ar lielāku darba slodzi un skolas grafiku. Hronisks stress un miega trūkums savukārt pasliktina imunitāti, palielinot kortizola- stresa hormona – veidošanos. Augsts stresa līmenis var atvieglot infekciju izplatību.
Izmaiņas ēdienkartē un imunitāte
Rudens bieži vien ir saistīts ar komforta ēdieniem, kuros ir daudz cukuru un tauku, bet mazāk svarīgu uzturvielu, piemēram, vitamīnu un minerālvielu, kas veicina imunitāti. Īpaši cukurs var vājināt imūnsistēmu, traucējot balto asinsķermenīšu spēju cīnīties ar infekcijām.
Samazināts augļu un dārzeņu patēriņš aukstākajos mēnešos organismam atņem antioksidantus un uzturvielas, kas ir ļoti svarīgas mūsu veselībai.
Ilgāks laiks telpās
Temperatūrai pazeminoties, cilvēki mēdz vairāk laika pavadīt telpās. Tas palielina mikrobu un vīrusu iedarbību slēgtās, slikti vēdināmās telpās, piemēram, birojos, skolās un sabiedriskajā transportā.
Svaiga gaisa trūkums un ciešs kontakts ar citiem cilvēkiem iekštelpās var izraisīt lielāku risku saslimt ar tādām infekcijām kā saaukstēšanās un gripa.
Nepietiekams šķidruma daudzums
Vēsāks laiks liek cilvēkiem justies mazāk izslāpušiem, tāpēc viņi mēdz dzert mazāk ūdens. Dehidrācija var vājināt imunitāti, jo organismam ir grūtāk izskalot toksīnus un izžūst gļotādas, kas ir organisma pirmā aizsardzības līnija pret patogēniem.
Ja organisms nav pienācīgi hidratēts, tam ir grūtāk izvadīt toksīnus un uzturēt veselīgu imunitāti.
Kustību trūkums
Līdz ar temperatūras pazemināšanos un agrāku saulrietu daudzi cilvēki kļūst mazāk aktīvi. Regulāras fiziskās aktivitātes ir svarīgas imunitātes stiprināšanai, jo tās veicina balto asinsķermenīšu cirkulāciju un mazina iekaisumu. Sēdošs dzīvesveids var vājināt imunitāti un pasliktināt veselības stāvokli rudenī.
Ieteikumi imunitātes stiprināšanai rudenī
Tā kā rudenī saules gaismas daudzums ir ierobežots, apsveriet iespēju lietot D vitamīna papildlīdzekļus, jo īpaši apgabalos, kur ir garas ziemas vai mazāk saules gaismas. Uzturā iekļaujiet D vitamīnu saturošus pārtikas produktus, piemēram, treknas zivis, piena produktus un olas.
Imunitāti spēcinoša pārtika
Ēdiet imūnsistēmu stiprinošus pārtikas produktus. Pievērsiet uzmanību pārtikas produktiem, kas satur daudz C vitamīna ( citrusaugļi, ogas, paprika), A vitamīna ( burkāni, saldie kartupeļi) un cinka (ķirbju sēklas, rieksti, pākšaugi), lai veicinātu imūnsistēmas darbību.
Lai veicinātu veselīgu zarnu baktēriju veidošanos, iekļaujiet fermentētus produktus, piemēram, jogurtu, kefīru, skābētus kāpostus un kimchi. Spēcīgs zarnu mikrobioms ir ļoti svarīgs labi funkcionējošai imūnsistēmai.
Lietojiet pārtiku ar augstu antioksidantu saturu (piemēram, zaļos lapu salātus, ogas un tumšo šokolādi), lai mazinātu iekaisumu un atbalstītu šūnu veselību.
Pietiekami daudz šķidruma
Pat vēsākos laikapstākļos centieties dzert daudz ūdens visas dienas garumā. Zāļu tējas, silts buljons un zupas arī var palīdzēt uzturēt mitrināšanu, kas atbalsta imūnsistēmu, saglabājot gļotādu veselu un funkcionējošu.
Miega režīma nozīme
Miega trūkums samazina citokīnu – olbaltumvielu, kas vērstas pret infekciju un iekaisumu – veidošanos. Pieaugušajiem optimālai imūnsistēmas darbībai ir nepieciešamas aptuveni 7-9 stundas miega naktī.
Lai uzlabotu miega kvalitāti, izveidojiet regulāru miega grafiku, ierobežojiet ekrāna laiku pirms gulētiešanas un izveidojiet nomierinošu miega režīmu.
Mazāk stresa un vairāk kustību
Lai samazinātu kortizola līmeni un uzlabotu imūnsistēmas darbību, praktizējiet stresa vadības metodes, piemēram, meditāciju, dziļas elpošanas vingrinājumus, jogu vai pat tikai dienasgrāmatas rakstīšanu. Hronisks stress nomāc imūnsistēmu, tāpēc, atrodot veidus, kā to pārvaldīt, rudenī varat saglabāt labāku veselību.
Arī tad, ja ir aukstāks laiks, centieties uzturēt regulāras fiziskās aktivitātes, neatkarīgi no tā, vai tās ir pastaigas, vingrinājumi telpās vai mājas treniņi. Lielāko daļu nedēļas dienu centieties veikt vismaz 30 minūtes mērenu fizisku slodzi.
Ievērojiet labu higiēnu
Regulāri mazgājiet rokas, jo īpaši pēc tam, kad atrodaties sabiedriskās vietās vai pieskaroties koplietošanas virsmām. Tas samazina iespēju, ka jūsu organismā nonāks vīrusi.
Ņemot vērā šos padomus un veicot nelielas izmaiņas savā rudens ikdienā, varat stiprināt savu imūnsistēmu un samazināt saslimšanas iespējamību, mainoties gadalaikam!