Šis ir īsts vitamīnu avots, kas jau sen piemirsts dārzos. Ir pienācis laiks atkal sākt audzēt melno augu, jo tās svaigās, sulīgās saknes ir viegli labas barības vielas
Šis unikālās garšas dārzenis nav prasīgs, un pēc izdīgšanas tam nepieciešama tikai divas reizes atkārtota apstrāde. Mēs pastāstīsim, kā sēt šo augu, kāpēc tam nepieciešams daudz ūdens un kā pareizi uzglabāt ražu.
Skorzonēras sējas laiks
Skorzonēra pieder asteru dzimtas augiem un ir mazpazīstams dārzenis, kas izskatā atgādina mārrutku sakni un dadzi. Lai gan šī auga popularitāte ir pieaugusi Beļģijā, Vācijā un Nīderlandē, Latvijā to audzē reti, un daudzi jaunie dārzkopji pat nezina par tā vērtīgajām īpašībām.
Ēdamā auga daļa ir tā sakne – tieva, līdz 30 cm gara, ar gaišu mīkstumu un tumši brūnu mizu. Tā garša atgādina sparģeļus, tādēļ agrāk to bieži gatavoja līdzīgā veidā – cepot vai vārot. Audzējot šo dārzeni, varēsiet baudīt svaigus un veselīgus produktus ne tikai vasarā un rudenī, bet arī ziemā un agrā pavasarī, bagātinot savu virtuvi ar daudzveidīgiem ēdieniem.
Skorzonēra kā alternatīva kartupeļiem
Vecākie Latvijas dārzkopji šo augu dēvē par “melno sakni” jeb “čūsku sakni”. Tā saknes novāc rudenī, un tās var baudīt ziemā un pavasarī, kad dārzā citi dārzeņi vairs nav pieejami. Ja vēlaties sākt audzēt skorzonēru, tagad ir īstais laiks. Atbilstoši dārzkopības kalendāram, šo dārzeni sēj martā (agrīnās šķirnes ar īsu veģetācijas periodu) līdz aprīļa vidum (vēlākās šķirnes). Stādus iepriekš sagatavot nav nepieciešams – sēklas sēj tieši augsnē, un tās attīstās līdz pat oktobrim. Daži pieredzējuši dārznieki saknes novāc tikai novembrī.
Kā pareizi sēt skorzonēru
Papildus pavasara sējai šo dārzeni var sēt arī augusta vidū. Šajā laikā dobēs iesētās sēklas pārziemo un dod ražu nākamajā gadā. Labākās šķirnes mūsu apstākļiem ir Einjähriger Riesen un Lange Jan, kas nodrošina bagātīgu ražu un garas, kvalitatīvas saknes. Tomēr veiksmīgai audzēšanai ir svarīgi sagatavot piemērotu augsni:
Skorzonērai vislabāk patīk auglīga, humusaina augsne ar neitrālu vai viegli sārmainu pH. Tai nepatīk nezāļu konkurenci, tāpēc augsnei jābūt rūpīgi izravētai. Ja nepieciešama augsnes kaļķošana, to veic pirms sējas, bet ne tieši pirms dārzeņu audzēšanas. Augsne jāirdina dziļi, lai saknes varētu attīstīties bez šķēršļiem. Mēslošanu ieteicams veikt divus gadus pirms sējas, lai kūtsmēsli pilnībā sadalītos.
Sējot sēklas jāievieto 1-2 cm dziļumā, un rindām starp augiem jābūt vismaz 30 cm attālumā. Attālums pašās rindās nav kritisks, jo pēc dīgšanas augus retina, atstājot tikai spēcīgākos. Ražas novākšanā jābūt uzmanīgiem – pirms sakņu izraušanas augsni nepieciešams bagātīgi salaistīt, jo sausā augsnē tās viegli lūzt.
Audzēšanas un kopšanas nosacījumi
Pēc sējas un augšanas laikā svarīgi regulāri irdināt augsni un nodrošināt dārzenim pietiekamu laistīšanu. Jūnijā un augustā, kad sakne veidojas un sabiezē, nepieciešams īpaši bagātīgi laistīt, lai tā kļūtu sulīga un maiga.
Pēc rūpīgas novākšanas saknes var lietot svaigas, termiski apstrādātas, sasaldētas vai konservētas. Jaunie dzinumi un lapas ir ēdami un piešķir salātiem interesantu garšu. Grauzdēta sakne tiek izmantota kā kafijas aizstājējs tiem, kuri vēlas izvairīties no kofeīna.
Lasi vēl: Četri ieradumi, kas var sabojāt automātisko pārnesumkārbu nepareizi izmantojot N pārnesumu
Lai dārzeņi saglabātos pēc iespējas ilgāk, pēc novākšanas ieteicams nogriezt lapas dažus centimetrus virs saknes. Uzglabāšanai labāk izmantot kastes ar mitrām smiltīm vēsā, mitrā pagrabā vai ierakt glabāšanas vietā zemē. Šādi saknes saglabā struktūru un nezaudē vērtīgās uzturvielas.
Kāpēc iekļaut skorzonēru uzturā
Lai gan šis dārzenis bija aizmirsts, tā vērtīgās īpašības pamazām tiek atkal atklātas. Skorzonēra ir īsta vitamīnu bumba, kas satur: Inulīnu, šķiedrvielas, Beta-karotīnu, asparagīnu, levulīnu, holīnu un citas veselīgās skābes. B1, B2, E, C un PP vitamīnus. Minerālvielas – magniju, kalciju, fosforu, dzelzi, nātriju un kāliju, kas organismā labi uzsūcas.
Skorzonēras lietošanai uzturā ir daudz priekšrocību. Daudzi, kas to ir nogaršojuši, atzīst, ka tās garša apvieno jauno pētersīļu un svaigu balto sparģeļu īpašības – tā ir maiga, aromātiska, sulīga un kraukšķīga. Pareizi pagatavota, tā var pat pārspēt citus pazīstamus dārzeņus. Tāpēc būtu vērts izmēģināt tās audzēšanu, jo tā var kļūt par veselīgu un garšīgu papildinājumu jūsu ēdienkartei!
