Deviņdesmit gadus vecais Floids Hārtvigs un viņa 89 gadus vecā sieva Violeta bija pāris jau kopš bērnības un palika nešķirami līdz pat pēdējiem dzīves brīžiem.
Floids un Violeta apprecējās 1947. gada augustā, kad jaunajam vīram bija piešķirts atvaļinājums – viņš Otrā pasaules kara laikā dienēja kara flotē. Kara gados pāris apmainījās ar 131 vēstuli, turklāt reizēm Floids savai Violetai, kuru viņš sauca par Vi, pamanījās uzrakstīt pat piecas reizes dienā.
Pēc atvaļināšanās pāris apmetās uz dzīvi Īstonā, Kalifornijas štatā.
Vienā no vēstulēm viņš rakstīja: “Šovakar dzirdēju mūsu dziesmu un, protams, ļoti ilgojos pēc mājām un tevis. Dārgumiņ, vai tev ir šī plate? Ļoti ceru, ka tā, jo vēlos to klausīties un turēt tevi rokās tai pašā mirklī.”
Ģimenē piedzima trīs bērni, un viņi apsaimniekoja 20 akrus lielu fermu.
Floids vecumdienās pārdzīvoja taisnās zarnas un urīnpūšļa vēzi, bet Violetai bija demence un vairāki insulti, tomēr arvien sliktākā veselība tikai nostiprināja savstarpējās saites.
Hārtvigu meita Donna Šārtona emocionālā video atminas, ka pat tad, kad tēvam bijis ļoti slikti, viņš vairāk domājis par savu sievu. Līdz pat janvārim abi dzīvoja neatkarīgi no apkārtējo aprūpes, bet tad viņu veselība strauji pasliktinājās.
Kad ārsts ieteica Donnai un viņas brālim un māsai ievietot māti aprūpes iestādē, viņi nolēma, ka turp dosies abi vecāki. Tomēr saskanīgais pāris nomira mājās, divās kopā sabīdītās slimnīcas gultās.
Floids nomira pirmais 11. februārī, turot Violetas roku, bet viņa devās aizsaulē piecas stundas vēlāk. Donna atzina, ka tieši tā viņi arī paši vēlējušies.
Notebook! 😛