No utīm nav pasargāts neviens bērns, jo viņiem patīk likt galvas kopā, lai dalītos noslēpumos, mainīties cepurēm vai ķemmēm. Ar to pietiek, lai parazīti no viena saimnieka pārietu pie cita. Tāpēc bērnu mati līdz pat 12 gadu vecumam jāpārbauda regulāri.
Pirmā pazīme ir bieža galvas kasīšana. Ģimenes ārste Indra Alksne stāsta, ka vairākumā gadījumu parazīti mitinās matos ap ausīm un pakausī, tāpēc parasti niez tieši šajās vietās. Iemesls – koduma vietā nonāk utu siekalu fermenti, kas izraisa kairinājumu. Ja laikus nepamana, izveidojas asiņojošas kreveles, kas vēl vairāk veicina niezi. Sākumā galvā ir tikai dažas utis, bet tās strauji vairojas, un drīz vien matos atrodamas arī gnīdas – utu oliņas. Tās parasti ir salipušas uz matu stiebriem netālu no saknēm un dažreiz kļūdaini tiek uzskatītas par blaugznām. Galvenā atšķirība ir tāda, ka pēc matu papurināšanas blaugznas nokrīt, bet gnīdas paliek, kur bijušas.
Indra Alksne iesaka pēc iespējas vairāk izmantot dabiskus līdzekļus, jo ar ķīmiskajiem preparātiem var ne tikai iznīcināt utis, bet arī kaitēt bērna veselībai. Preparāti nokļūst bērna elpošanas sistēmā un asinīs, ja uz galvas ir sakasījumi. Turklāt pretutu līdzekļi jātur matos vairākas stundas.
Tiesa, dažkārt dabiskie līdzekļi nav pietiekami efektīvi. Piemēram, rūpnieciski ražotais čemeriņu ūdens ir diezgan vājš tautas medicīnas līdzeklis, lai garus un biezus matus vienā reizē atbrīvotu no kukaiņiem, tāpēc procedūra jāatkārto vairākas reizes. Katra situācija vienmēr jāvērtē individuāli un stingri jāievēro izraudzītā pretutu līdzekļa lietošanas instrukcija.
Tomēr, ja utis iegūtas, nekad nevajag pārmest bērnam un arī baidīt, jo utis nav bīstamas un tāpēc mati neizkrīt. No nelūgtajiem viesiem var atbrīvoties bez kauna un vainas sajūtas. Protams, noder padomi, ka svešas matu sukas vai cepures lietot nedrīkst.
Avots:
