Bioloģiski aktīvās piedevas: lietot vai nelietot?

Nevis panaceja, bet nepieciešamība

Nenoliedzami, augļi un dārzeņi ir ļoti veselīgi. Taču ilgstoši uzglabājot un termiski apstrādājot vairums tajos esošo vērtīgo vielu iet zudumā. Turklāt jāņem vērā arī sliktā ekoloģija, kas lielu kaitējumu nodara jau pašiem vitamīniem un mikroelementiem. Piemēram, lai organismu nodrošinātu ar diennaktij nepieciešamo dzelzs daudzumu, cilvēkam dienā būtu jāapēd… 52 āboli! Taču visvairāk „ciest” nākas pašam populārākajam – C vitamīnam. Piemēram, rudenī ievāktā citrusaugļu (citronu, apelsīnu, greipfrūtu, mandarīnu) raža, uzglabāta līdz maijam, jau ir zaudējusi 30% šā vērtīgā vitamīna. Savukārt zaļumos (dillēs, pētersīļos u.c.) jau pēc diennakts askorbīnskābes rezerves sarūk par 40-60%. Un vai kāds varētu iedzert kaut malku zaļās tējas, ja 20 tasīšu tējas stiprums tiktu koncentrēts vienā? Diez vai, taču tieši tik liela ir bioflavonoīdu diennakts deva, kas vajadzīga sirds un asinsvadu aizsardzībai no aterosklerozes. Speciālisti apgalvo, ka mūsdienu cilvēku pusdienu galdam būtu jāsatur vairāk nekā 600 dažādu vielu.

Diemžēl tik sabalansētu uzturu var atļauties tikai retais, tāpēc visiem pārējiem pats labākais palīgs ir tieši bioloģiski aktīvās piedevas.

Taču jāpatur prātā tas, ka šīs piedevas nav zāles un nav domātas slimību ārstēšanai. Bioloģiski aktīvās piedevas no medikamentiem atšķiras ar to, ka palīdz organismam „pašnoregulēties” un novērst traucējumus, kas ar laiku noved pie tās vai citas saslimšanas. Galvenā piedevu priekšrocība ir to sabalansētība. Tā kā vairums bioloģiski aktīvo vielu tā vai citāti ietekmē cita citu, to pareiza kombinācija spēj izraisīt sinenerģētisko efektu, proti, radīt situāciju, kad vairāku komponentu vienlaicīga lietošana ir daudzkārt vērtīgāka un veselīgāka, nekā tad, ja katrs no tiem tiktu lietots atsevišķi. Piemēram, C vitamīns organismā darbojas daudz aktīvāk un ilgstošāk kopā ar citām augu valsts izcelsmes vielām. Bez D vitamīna nespēj uzsūkties kālijs un fosfors, bet dzelzij obligāti ir nepieciešams varš un C un B12 vitamīni. Un vēl. Cilvēki, kuri visās šajās lietās neorientējas, un paši cenšas piemeklēt bioloģiski aktīvās piedevas, it kā labu gribēdami, var tikai veselībai kaitēt.

Pamazām civilizētā pasaule sāk atzīt, ka mūsdienās bioloģiski aktīvās piedevas tiešām ir nepieciešamas. Kā liecina statistika, 80% japāņu un amerikāņu un 40-60% Eiropas iedzīvotāju tās jau iekļāvuši savā ikdienā. Un neizpaliek arī rezultāti: japāņi, kas paši pirmie sāka lietot bioloģiski aktīvās piedevas jau pirms 70 gadiem, mūža ilguma ziņā šodien apsteidz daudzas citas tautas, neraugoties pat uz slikto ekoloģiju un atomsprādzieniem.

Un tomēr, un tomēr…
Un tomēr vienlaikus speciālisti neiesaka pilnīgi akli uzticēties bioloģiski aktīvajām piedevām un jo īpaši lietot tās ārstnieciskos nolūkos.

Pirmkārt, vairumam bioloģiski aktīvo piedevu, kas tiek ievestas no ārvalstīm, šeit uz vietas netiek veiktas nopietnas klīniskas pārbaudes. Tātad, nepietiekami ir izpētīta to iedarbība uz cilvēka organismu. Sertifikātos, kas tiek uzrādīti pircējiem, nereti ir minēts tikai tas, ka konkrētajā vielā nav toksisku piemaisījumu, piemēram, svins utt. Taču vairums piedevu satur ļoti spēcīgas iedarbības komponentus, kas, mijiedarbojoties ar citiem ārstniecības preparātiem, cilvēka organismā var izraisīt nevēlamas sekas.

Otrkārt, lielu daļu bioloģiski aktīvo galvenokārt piedevu izplata vidutājfirmas, kas saņem noteiktu procentu no realizētās produkcijas daudzuma. Loģiski, ka tām ir svarīgi saņemt iespējami vairāk naudas, bet to var panākt vienīgi, iespējami aktīvāk „bīdot” produktu tirgū. Šīs rīcības morāli ētiskā puse parasti apspriesta netiek. Pats nepatīkamākais ir tas, ka šīs firmas savā darbībā cenšas iesaistīt arī mediķus, kuri visiem saprotamu iemeslu dēļ no piepelnīšanās iespējām arī neatsakās. Aprēķins te ir pavisam vienkāršs: pacienti ārstiem uzticas un, ja jau “dakteris ieteica un slavēja, tātad piedeva ir vajadzīga un tā ir jāpērk”.

Pirms sākt lietot bioloģiski aktīvās piedevas, jāņem vērā sekojošais:
* Piedevas kategoriski nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo dažiem to sastāvā esošajiem augiem piemīt spēcīga abortīva iedarbība, tāpēc tās var negatīvi ietekmēt nākamā bērna veselību.

* Cilvēkiem, kam ir paaugstināts arteriālais spiediens, nav ieteicamas bioloģiski aktīvās piedevas, kuru sastāvā ir Mandžūrijas arālijas, Ķīnas citronliānas, leizejas, žeņšeņa, rožainās rodiolas, salpetrenes ekstrakti, kā arī briežu pantu izvilkumi.

* Labdabīgo un ļaundabīgo audzēju gadījumos nav ieteicamas bioloģiski aktīvās piedevas, kas satur biškopības produktus (ziedputekšņus, bišu maizi, bišu māšu peru pieniņu), kā arī mūmiju un dzintarskābi.

* Bioloģiski aktīvās piedevas, kas tiek reklamētas kā teicami notievēšanas līdzekļi, var negatīvi ietekmēt aknu, vairogdziedzera un citu iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī izraisīt nopietnus nieru darbības traucējumus, jo to sastāvā vairumā gadījumu ir iekļauti ļoti spēcīgi urīndzenoši preparāti. Un vēl šīs piedevas nedrīkst lietot žultsakmeņu slimības gadījumā.

* Nedrīkst aizmirst arī blaknes, ko var izraisīt daži bioloģiski aktīvajās piedevās iekļautie komponenti. Ginks, piemēram, pazemina asinsreci, tāpēc ir bīstams grūtniecēm un visiem tiem, kam paredzēta operācija. Piparmētra var izprovocēt spontāno abortu, bet senna – atūdeņo organismu un izraisa diareju. Tik populārais žeņšeņs, kas ietilpst vairumā „tonizējošajai grupai” piederošo bioloģiski aktīvo piedevu, ļoti nav vēlams hipertensijas un tahikardijas gadījumos. Savukārt hroms, lietots lielās devās, var nodarīt nopietnu kaitējumu nierēm.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru