Anēmijas latviskais nosaukums mazasinība ir mānīgs, jo šī diagnoze nozīmē nevis nepietiekamu daudzumu asiņu, bet gan to, ka tajās sarucis hemoglobīna līmenis. Visizplatītākā ir dzelzs deficīta anēmija, no kuras pasaulē cieš aptuveni 500 miljoni cilvēku.
Sliktāka situācija ir mazattīstītās zemēs, kur uzturā raksturīgs dzelzs deficīts un ir izplatīta zarnu parazitoze. Savukārt augsti attīstītajās valstīs galvenie anēmijas iemesli ir kuņģa un zarnu trakta asiņošana, iekaisīgas zarnu kaites, onkoloģiskas slimības, nesabalansētas diētas un arī veģetārisms.
Trūkst dzelzs
Lai ar asinsrites starpniecību nogādātu skābekli audiem un orgāniem, kā arī nodrošinātu muskuļu darbu, organismam nepieciešama dzelzs. Lielākā daļa no tās ir hemoglobīnā, kas atrodas sarkanajos asinsķermenīšos eritrocītos un mioglobīnā, bet pārējā uzkrājas galvenokārt aknās, kaulu smadzenēs un liesā.
Ja pietrūkst dzelzs un attīstījusies anēmija, smadzenes, sirds, aknas un citi orgāni katru dienu karo, kurš dabūs skābekli. Daļai slimnieku strauja asiņu zuduma dēļ, galvenokārt asiņojot kuņģa un zarnu traktam vai dzimumorgāniem, rodas akūti simptomi, kuru dēļ jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzību. Citiem anēmija attīstās pakāpeniski, un viņi mēģina ar to sadzīvot. Vidēji 10% gados vecāku cilvēku ar dzelzs deficīta anēmiju atklāj kuņģa un zarnu audzējus, kas izjauc organismā normālu vielmaiņu, taču ne vienmēr uzreiz liek par sevi manīt.
Mazasinības riska grupā ir sievietes, kuras ievēro nesabalansētas diētas, vēl jo vairāk tad, ja pastāv ginekoloģiskas problēmas, piemēram, spēcīga menstruālā asiņošana, dzemdes mioma. Īpaša uzmanība dzelzs krājumiem jāpievērš, plānojot vai jau gaidot mazuli, jo auglis attīstoties izmanto mātes dzelzs rezerves.
Paaugstināta anēmijas attīstības iespēja ir sirds, locītavu un citiem slimniekiem, kuri regulāri lieto aspirīnu, diklofenaku un citus nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Šīs zāles bojā gremošanas trakta gļotādu, tādējādi izraisot čūlas slimību un gremošanas trakta asiņošanu.
Asinsanalīzēs svarīgi ir noteikt olbaltumvielu feritīnu, kas ir dzelzs glabātava organismā. Vispirms izsīkst dzelzs uzkrājumi, taču pietiek ar daudzumu, ko uzņemam ikdienas tēriņam. Pazemināts feritīna līmenis liecina, ka dzelzs rezerves ir izsmeltas. Sākumā sūdzību var arī nebūt, taču, slimībai progresējot, āda un gļotāda kļūst sausa un bāla, pastiprināti izkrīt mati, kļūst trausli nagi. Attīstoties mazasinībai, parasti rodas vājums, nespēks, elpas trūkums pat nelielas slodzes gadījumā, sirdsklauves, miegainība, troksnis ausīs, ģīboņi un galvas reiboņi. Mēdz mainīties oža un garša, rodas tieksme ēst jēlu gaļu, ledu, krītu, cieti, pelnus, zemi.
Dzelzs uzsūkšanos kavē celiakija – graudaugos ietilpstošā glutēna nepanesība. Tad pieaugušajiem galvenais simptoms ir mazasinība, bet mazāk raksturīga ir vēdera pūšanās un caureja.
Kā nodrošināties ar dzelzi
Mazasinību ar uzturu vien novērst nav iespējams. Visbiežāk to ārstē ar dzelzs preparātiem – tabletēm vai šķīdumu. Sākot lietot medikamentus, pēc trim nedēļām jāveic asinsanalīzes, lai pārliecinātos, vai hemoglobīna līmenis paaugstinājies. Ja tas nav noticis, jo turpinās slēpta asiņošana vai ir uzsūkšanās traucējumi, dzelzi ievada vēnā. Ārstēšanas kurss ilgst 4–6 mēnešus, kamēr normalizējas feritīna līmenis, taču, zāles injicējot, tas ir atšķirīgs.
Lietojot šos medikamentus, raksturīgi melni izkārnījumi, taču tas nav nekas bīstams. Daudziem rodas nepatīkama metāliska garša mutē, sāpes vēderā, gremošanas traucējumi, aizcietējumi, tāpēc 10–20% slimnieku ir spiesti tos pārtraukt. Sūdzības izraisa galvenokārt divvērtīgās dzelzs preparāti. Tie, kas satur trīsvērtīgo dzelzi, uzsūcas vājāk un jālieto ilgāk, toties ir mazākas blaknes.
Ja ir dzelzs deficīta anēmija, bet folskābes netrūkst, nevajadzētu izmantot kombinētos dzelzs un folskābes preparātus. Reizēm pēc to lietošanas folskābes līmenis ir par augstu, taču hemoglobīna – tikpat zems, kā bijis. Izņēmums ir sievietes, kuras plāno grūtniecību, jo folskābe nepieciešama augļa attīstībai.
Ja dzelzs neuzsūcas tāpēc, ka ir bojāta tievās zarnas gļotāda, vienīgais glābiņš ir injekcijas, kas veicamas ārsta uzraudzībā, jo pastāv alerģisku reakciju risks. Arī smagas anēmijas gadījumā medikamentus labāk ievadīt vēnā.
Dzelzs krājumu atjaunošanai izmantojot jaunākos preparātus, pietiek ar vienu vai divām injekcijām. Vecākās paaudzes medikamenti jāievada ik pārdienu. Tomēr ārstēšanu pēc tam nevajadzētu pārtraukt, jo svarīgi novērst mazasinības cēloni. Smagas anēmijas gadījumos slimnīcā nākas pārliet eritrocītu masu.
Citi anēmijas veidi
Ar B12 un folskābes deficīta izraisītu mazasinību visbiežāk sirgst alkoholiķi, veģetārieši, atrofiska gastrīta, Krona slimības slimnieki un cilvēki pēc kuņģa operācijas. Tad papildus anēmijai raksturīgajām pazīmēm var būt samazināta jušana, tirpšana, muskuļu vājums vai spazmas, garastāvokļa pārmaiņas, psihozes un citi neiroloģiski traucējumi.
Ja ir izteikts atrofisks gastrīts vai operēts kuņģis, organisms caur gremošanas sistēmu B12 vitamīnu nespēs uzņemt un vienīgais risinājums būs tā injekcijas. Folskābes trūkumu parasti var novērst ar tabletēm.
Vēl citu anēmijas veidu izraisa iekaisuma process organismā, piemēram, hroniskas infekcijas, autoimūnās slimības, audzēji. Šajā gadījumā dzelzs krājumi var būt pietiekami, taču dzelzs netiek atbrīvota no feritīna un ir izjaukts normāls asinsrades process. Tad jāārstē pamatslimība, lai mazinātu iekaisumu. Reizēm nepieciešams pārliet eritrocītu masu un injicēt eritropoetīnu – eritrocītu attīstībai nepieciešamu hormonu.
Padomi
Kā lietot dzelzs preparātus
• Tabletes ieteicams uzņemt pirms ēšanas, bet, ja ir jutīgs kuņģis vai rodas blaknes, to var darīt pēc maltītes. Tad gan, sajaucoties ar ēdienu, dzelzs uzsūksies sliktāk un zāles nāksies lietot ilgāk.
• Šķidrie dzelzs preparāti krāso zobus, tāpēc tie jāsūc caur salmiņu, savukārt tabletes nedrīkst sakost.
• Dzelzs labāk uzsūcas skābā vidē, taču, lai sargātu kuņģi, nevajadzētu pārāk aizrauties ar skābām sulām.
• Ja jālieto arī kalcija preparāti kaulu stiprināšanai, tie jāieņem ar 1–2 stundu laika intervālu.
Uzziņa
• Vīriešiem diennaktī nepieciešams uzņemt 5 mg dzelzs, bet bērniem un sievietēm menstruāciju laikā – 15 mg.
• No pārtikas visvairāk dzelzs var gūt, ēdot austeres, aknas, liellopu un putnu gaļu, tunci. Gaļas produkti satur divvērtīgo jeb tā saukto hēma dzelzi, kas uzreiz nokļūst asinīs un tiek iesaistīta vielmaiņas procesos. Augu izcelsmes produktos, piemēram, pupās, zirņos, brokoļos, bietēs, spinātos, griķos, ir trīsvērtīgā jeb tā sauktā nehēma dzelzs, ko organisms uzņem un izmanto sliktāk.
• Visvairāk B12 vitamīna ir dzīvnieku aknās un nierēs, bet folskābi var iegūt no lapu salātiem, spinātiem, brokoļiem, pākšaugiem un augļiem – banāniem, melonēm, citroniem.
KONSULTĒJIS RĪGAS AUSTRUMU KLĪNISKĀS UNIVERSITĀTES SLIMNĪCAS GASTROENTEROLOĢIJAS, HEPATOLOĢIJAS UN NUTRĪCIJAS KLĪNIKAS VADĪTĀJS, DOCENTS ALEKSEJS DEROVS
Avots:
