Interesanti

Latvijā jau piekto reizi zinātniskajām institūcijām un uzņēmumiem ir iespēja pieteikties konkursā, lai piedalītos Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) projektos kosmosa tehnoloģijās. Pieteikumus konkursam varēs iesniegt no 2019. gada 27.marta līdz 1.maijam.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) š.g. 1.martā līdz plkst. 16.00 kopā iesniegtas 66 498 gada ienākumu deklarācijas, kas ir lielākais skaitlis pēdējos gados. Arvien vairāk iedzīvotāju to izvēlas darīt elektroniski un līdz plkst.16.00 VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) saņemtas 65 673 deklarācijas, taču klātienē, Rīgas klientu apkalpošanas nodaļā, pieņemtas 825 deklarācijas.

Piektdien, 1.martā, noslēdzas Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa un Latvijas transporta nozares lielāko uzņēmumu pārstāvju darba vizītē Japānā. Vizītes laikā tika prezentētas sadarbības iespējas, kā arī notika tikšanās ar Japānas valsts amatpersonām, transporta un tranzīta nozares pārstāvjiem.

Pavasaris ir laiks, kas piepildīts ar notikumiem. Marta robeža ir tuvu – un mēnesis beidzas, pieprasot sasniegumus no katras Zodiaka zīmes.

Pavasaris ir burvju, pārmaiņu, mīlestības un labklājības laiks. Astrologi identificēja piecas zodiaka zīmes, kas būs vairāk laimīgas nekā citas. Neaizmirstiet, ja neesat sarakstā – tas nozīmē tikai to, ka, lai piesaistītu veiksmi, jums būs jāmēģina mazliet vairāk.

Saskaņā ar astrologiem nākamā nedēļa, iespējams, nav visstabilākā naudas izteiksmē. Tomēr, iknedēļas horoskops, var palīdzēt jums izvēlēties pareizo dzīves virzienu.

Agrs pavasaris ir hormonu pieplūduma, atjaunotas enerģijas un mīlestības periods. Iknedēļas mīlestības horoskops palīdzēs jums būt veiksmīgākiem mīlestības lietās.

Horoskopi palīdz mums atrast veidus, kā izkļūt no grūtākajām situācijām, piesaistīt veiksmi visnelabvēlīgākajos laika periodos. Šonedēļ būs dažas izmaiņas planētu noskaņojumā, tāpēc astrologu padoms būs ļoti svarīgs.

Pērn vidējās darba algas izaugsme uzrādīja straujāko kāpumu pēdējo desmit gadu laikā. Vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 8.4%, sasniedzot 1004 eiro. Salīdzinot ar 2000. gadu, kad vidējā bruto alga bija 213 eiro, pieaugums ir nepilnas piecas reizes. Algu pieaugumu pērn veicināja gan minimālās algas kāpums (no 380 eiro uz 430 eiro), gan darba ņēmējam labvēlīgā darba tirgus situācija. Apstākļos, kad bezdarbs ir desmit gadu zemākajā līmenī un turpina sarukt un ekonomikā ir izteikts darbaspēka trūkums, saasinās konkurence par darbiniekiem, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Algu kāpumu, visticamāk, sekmēja arī ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, kuru rezultātā pieauga oficiāli izmaksāto algu īpatsvars.

Pērn vidējā mēneša bruto alga pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro, pieaugot par 8,4%. Tā ir interesanta robežšķirtne statistikas gardēžiem, taču šī sliekšņa šķērsošana, protams, nenozīmē, ka dzīve tāpēc būtu ļoti krasi mainījusies. Tas ir kārtējais datu punkts uz garas līnijas, kas vēsta par patiešām nozīmīgām pārmaiņām ilgākā laikā. 2010. gadā vidējā bruto alga bija vien 633 eiro, bet vidējā neto alga tikai 450 eiro (pērn jau 742 eiro).

2018. gadā bruto darba samaksa pārsniedza zīmīgo 1000 eiro atzīmi un veidoja 1004 eiro. Gada laikā tā kāpusi par 8.4% jeb 78 eiro. Turklāt pieaugums bija vērojams visās jomās. Pozitīvo virzību dažādās atalgojumu grupās apliecina arī bruto darba samaksas mediānas kāpums par 9.5%, kas pērn veidoja 774 eiro.

Tikai divus vakarus – 15. un 16. martā, Kuldīgā, ar unikālu gaismas šovu tiks izgaismots platākais ūdenskritums Eiropā – Ventas rumba.