Kāpostu cekulkode. Iestājoties siltākam laikam, no sadētajām olām strauji sāk izšķilties kāpuri. Lai izvairītos no cekulkožu radītajiem bojājumiem kāpostaugu stādījumos, to tuvumā ir jāierobežo krustziežu nezāles, jāizvairās izvietot kāpostu laukus tiešā vasaras rapša sējumu tuvumā, kā arī noteikti pēc kāpostaugu ražas novākšanas laukā jāveic rudens aršana.
Ābeļu kraupis. Arvien plašāk kraupja pazīmes – tumšie plankumi – sastopami uz mazajiem āboliem.
Burkānu lapu blusiņa. Burkānu sējumos arvien lielākā skaitā sāk izplatīties burkānu lapu blusiņa. Tā oliņas dēj visu vasaru uz lapām gar lapu malām. Izšķīlušies kāpuri sūc augu sulu, lapas deformējas un sačokurojas. Graudzāļu miltrasa. Labi mēslotos laukos miltrasu ieņēmīgām vasaras kviešu šķirnēm sāk parādīties miltrasas pirmās pazīmes. Ražas zudumi miltrasas ietekmē rodas fotosintēzes samazināšanās dēļ un tādēļ, ka paātrinās ūdens iztvaikošana no lapām. Vislielākie ražas zudumi ir tad, ja inficēšanās notikusi pirms ziedēšanas un ir inficēta karoglapa.
Kartupeļu lapgrauzis. Atsevišķos kartupeļu stādījumos ir novēroti jau izšķīlušies I auguma kāpuri (attēlā). Kaitīgāki ir II un III auguma kāpuri, jo to apetīte ir milzīga, attiecīgi kartupeļu lapu virsma tiek nopietni bojāta. Nelielos kartupeļu stādījumos izmantojama mehāniska kāpuru un vaboļu nolasīšana un likvidēšana lielākos stādījumos, bet, ja kāpuru ir daudz, jālemj par insekticīda lietošanu.
Avenāju vaboles. Vaboles dēj olas ziedos, starp putekšņlapu un drīksnu, pēc 8 – 10 dienām šķiļas kāpuri, kuru attīstība ilgst 20 – 30 dienas. Kāpuri sākumā grauž ziedus, vēlāk barojas ar ogu ziedgultni.
Pupu laputis. Iestājoties siltākam laikam, laputu skaits sāk palielināties. Laputis laukus invadē pakāpeniski no lauka malas. Laputis no stublājiem, lapām sūc augu sulu, tādējādi augs deformējas un pārstāj augt, un raža samazinās.
Plūmju zāģlapsene. Plūmju stādījumos pamanāmas zāģlapsenes bojātās plūmes. Zāģlapseņu kāpuri plūmēm izgrauž kauliņus. Katrā bojātā auglī var neatrasties kāpurs, jo viens kāpurs bojā 3 – 5 augļus. Ja kauliņš jau kļuvis ciets, tad kāpuri barojas arī ar augļa mīkstajiem audiem. Bojātās plūmes priekšlaicīgi nobirst. Bojātos auglīšus vēlams nopurināt, savākt un iznīcināt kopā ar kāpuriem.
Bumbieru pangodiņš. Bumbieru dārzos, kuros iepriekš bija sastopams šis kaitēklis, uzmanīgi jāapskata jaunie bumbieru auglīši. Ja augļi ir ar melniem plankumiem, tad, iespējams, ka vainīgi ir pangodiņa kāpuri, kuri izēduši augļa mīkstumu, atstājot neskartu ārējo mizu. Vienā auglī var būt pat līdz 100 kāpuru. Šie bojātie augļi kopā ar kāpuriem salasāmi un iznīcināmi, vai nu sadedzinot, vai aprokot vismaz 0,5 m dziļumā.
Kāpostu un rāceņu balteņi. Sagaidot siltās vasaras dienas, balteņi sāk aktīvi lidot virs kāpostaugu stādījumiem un dēt olas. Pēc apmēram nedēļas izšķilsies kāpuri, kuri masveida savairošanās gadījumos nodarīs būtisku kaitējumu galvenokārt kāpostiem un ziedkāpostiem.
Avots:
