1. Atvēlēt laiku pārdomām
Pirms daudziem gadiem man dzīvē bija grūts laiks, nomāca neveiksmes – gan slimoju, gan pazaudēju darbu. Biju izmisusi, jo ģimenē auga pieci bērni, bet vīrs viens visu nejaudāja. Lai spētu izrāpties no šīs peļķes, lasīju grāmatas, kas varēja dot spēku. Kādā no tām uzzināju par tā dēvēto VIND metodi – biopsihosociālo pieeju, kas palīdz nejusties izstumtam no sabiedrības. Tajā bija teikts: nevajadzētu ļaut sev būt vientuļam, izsalkušam, nogurušam vai dusmīgam (pirmie burti veido: vind). Smaidi, pat ja asaras birst! Ievēroju, ka japāņi silti uzsmaida un paklanās. Lai gan nezinu viņu prieka iemeslu, bet pasmaidu pretī, un viss notiek – jūtos labāk.
Ir svarīgi sadarboties ar sevi, sadarboties mīlestībā. Saudzēt sevi. Ja ikdienas ritms nežēlīgi skalda, atceros savu uzvārdu: pag, es tak kā vāvere varu paslēpties koka dobumā! Paiet malā no dienas skrējiena. Atvēlēt vismaz desmit vai piecpadsmit minūtes pārdomām. Izvētīt šo dienu vai nedēļu, kas tajā izdevies un ko varētu citādi. Tā nav bēgšana no ikdienas, vien svarīgs laiks, lai sakārtotu savu iekšējo nostāju.
Līdzīgi es ieplānoju būt kopā ar ģimeni. Tas taču ir ne mazāk svarīgi par jebkuru lietišķu tikšanos, un to noteikti ierakstu plānotājā. Bērni jau izauguši, satikties neiznāk bieži, tāpēc kopā būšanas mirkļi un sarunas ir īpaši svarīgas.
2. Izkustēties draudzīgi
Sadarboties ar sevi palīdz arī kustības. Man patīk baudīt ūdeni – vingrot ūdensaerobikā, peldēt baseinā un jūrā. Vēl tīk dejot gan līnijdejas, gan pāru dejas – skanot dzīvai mūzikai, kopā ar partneri slīdēt pa parketa grīdu. Kādā pētījumā salīdzināja dažādas notievēšanas grupas. Vieni ievēroja diētu, citi badojās, daļa sportoja fitnesa zālē, vēl kādi peldēja, bet viena grupa dejoja. Izrādījās, dejotāji notievē visharmoniskāk, jo dejojot gan izkustas, gan piedzīvo emocijas – kalorijas dilst nemanot.
Ikdienā noder draudzīgas ķermeņa kustības. Kārtojot māju, strādājam ne tikai ar labo roku (ja esam labroči), bet apzināti darbojamies arī ar kreiso. Piemēram, ņemam putekļu lupatu kreisajā rokā un slaukām. Tā vienmērīgi noslogojam abus plecus, plecu līnija saglabā taisnu horizontu.
Ja strādājam pie datora, ik pēc 50 minūtēm pieceļamies un ejam kaut vai, piemēram, ieslēgt tējkannu. Koncentrējoties darbam, pat nepamanām, kā jau savelkamies čokurā. Tāpēc ir vērts veikt dažas draudzīgas kustības: pastiepjam uz priekšu galvu, pēc tam kaklu – velkam zodu pie viena pleca, tad pie otra. Savilktos muskuļus šādi pastiepjam kādas 6–8 sekundes. Pēc tam ar pirkstiem pamasējam aizauss pauguriņus. Paapļojam plecus un nedaudz pastaipāmies kā kaķēni.Tik vienkārši, un tam vajag vien pāris minūšu, taču uzreiz jūtams, ka pašsajūta uzlabojusies un domas kļuvušas skaidrākas.
3. Baudīt fizikālos faktorus
Daudzi meklē somiņā tableti vai uzskata, ka organismam var palīdzēt tikai dārgas procedūras. Taču fizikālā medicīna jeb fizikālie faktori ir ar mums katru dienu.
Vairākumam nemaz neienāk prātā, ka saule ir gaismas terapija, bet vējš – masāža. Izej jūras krastā vējainā dienā! Vējš tā izmasē vaigus, ka parādās sārtums. Zeme, pa kuru staigājam basām kājām, ir lieliska masāža pēdām. Kāds dzīvības spēks nāk no zemes!
Ja lūkojamies dabā, zaļojošos kokos, lapās, skujās – nomierināmies, atpūtinām acis. Ir zināms, ka šādi iedarbojas zaļo un dzelteno krāsu toņi.
Saules stari, apspīdot mūsu ādu, dod organismam D vitamīnu, līdz ar to uzlabojas imunitāte, normalizējas kalcija un fosfora līmenis. Peldoties vai tāpat bradājot jūras ūdenī, ieelpojam sāļumu no jūras jeb gaisa un ūdens jonus. Mēs to visu varam baudīt vai ik dienu, un tas viss par baltu velti!
Avots:
