Piemēram, grāmatā “Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras” un citos līdzīgos tā dēvētajos dižpārdokļos propagandēts uzskats, ka sievietes savā iedabā esot sabiedriskākas, uzmanīgākas un rūpīgākas attiecībā pret citiem, savukārt vīrieši labāk risinot skaitliskus un telpiskus uzdevumus un ir vairāk tendēti uz vadonību.
Dažādos pētījumos veikta vismaz 120 dažādu sieviešu un vīriešu īpašību salīdzināšana, ieskaitot rakstura iezīmes, saskarsmes prasmi, domāšanu un vadonības potenciālu. Rezultātā konstatēts, ka patiešām ir gluži konkrētas atšķirības, taču tās esot tik niecīgas, ka no statistiskā redzespunkta tām faktiski neesot būtiskas nozīmes. Attiecīgās atšķirības atklātas tikai 22% parametru, tostarp galvenokārt seksuālajā uzvedībā (vīrieši izrāda mazāku vēlmi uzņemties atbildību) un agresijā (vīriešiem vairāk izpaužas niknuma tendences). Turklāt secināts, ka vīrieši uzrāda labākus rezultātus iemaņās, kas saistītas ar kustību koordināciju, piemēram, tādā fiziskā vingrinājumā kā dažādu priekšmetu mešana.
Amerikāņu psiholoģijas profesore Dženeta Haida, kura bija šo pētījumu grupas vadītāja, presei paziņojusi: “Populārie plašsaziņas līdzekļi vīriešus un sievietes ataino kā psiholoģiskos polus, gluži kā divas planētas – Marsu un Venēru, taču šīs atšķirības ir ievērojami pārspīlētas. Patiesībā personību kvalitātē, kognitīvajās spējās un vadonības ambīcijās divi dzimumi ir krietni vien vairāk līdzīgi, nekā bija pieņemts uzskatīt iepriekš”.
Pētnieki apkopojuši 46 dažādu pētījumu jeb tā dēvēto “meta analīžu” rezultātus, un tajos galvenokārt bija akcentēta cilvēka kvalitāšu izpēte, ievērojot tieši dzimumu atšķirības. “Meta analīze” ir pētījums, kas apvieno vairāku pētniecisko projektu gaitā iegūtos rezultātus. Šādas pieejas priekšrocības ir tādas, ka tādējādi apkopojas liels informācijas daudzums un kopējais rezultāts kļūst labāks un precīzāks, kas sevišķi svarīgi tādās nozarēs, kā, piemēram, psiholoģija, kur attiecīgās kvalitātes ir ārkārtīgi grūti pakļaujamas izpētei. Haida uzskata, ka tie dzimumu stereotipi, ar kuriem līdz mielēm pārsātināta slimā rietumu garīgā kultūra, ir kaitīgi un bīstami visai cilvēcei: “Atbilstoši šiem stereotipiem, piemēram, zēni labāk par meitenēm it kā sevi labāk izpauž matemātikā. Bet mūsu pētījumi apliecina, ka šāda uzskata valdīšanas iespaidā skolotāji vai vecāki vienkārši var neievērot meiteni, kurai arī piemīt matemātiķa talants”. Arguments, protams, vairāk velk uz varbūtības teorijas aspektiem, taču lielā mērā tā tas patiešām varētu būt.
Haidas vadītā pētnieku grupa izanalizējusi visus attiecīgajos projektos gūtos rādītājus un konstatējusi, ka 30% analizēto kvalitāšu viņai nav izdevies konstatēt itin nekādas statiski ievērojamas sieviešu un vīriešu atšķirības, bet 48% šīs atšķirības nav bijušas sevišķi ievērojamas. Viņasprāt, tas apliecinot to, ka vismaz 78% tā dēvēto potenciālo dzimuma atšķirību ir ļoti nelielas vai ļoti tuvas nullei.
Savukārt cits amerikāņu psiholoģijas profesors Deivids Šmits, kurš specializējas tieši dzimumu atšķirībās, uzskata, ka dzimumus tomēr neizbēgami šķir patiešām īstas psiholoģiskās atšķirības, tikai tās dažādu iemeslu dēļ daudzi vienkārši pārspīlē: “Uzpūstie stereotipi atnes līdzi ierobežojumus, taču dziļās bioloģiskās atšķirības ir acīmredzamas. Dzimumu atšķirības izpaužas jau bērnībā, piemēram – vīrieškārtas bērni neizbēgami izvēlas spēles ar zēnu rotaļlietām, un tieši tas uzskatāmi apliecina viņu eksistenci…”