36,6 °C konsultantes ANITA KOVJAZINA, dzintara apstrādes meistare ar 59 gadu stāžu, ilggadēja studijas Dzintars vadītāja
INGA LAPIŅA, sertificēta pirtniece, holistiskās masāžas meistare
Sākumā Dievs radīja divas saules, taču vēlāk nolēma, ka pietiks ar vienu – otra iekrita jūrā, kur sasprāga gabalu gabalos. Tad nu rudeņos un ziemā, kad latvieši sūdzas, ka saules par maz, dienas par īsu un spēka nepietiek, jūra met krastā otru sauli – dzintaru, kas piedāvā enerģiju, palīdz atgūt mieru un harmoniju, kā arī gādā par veselību un atveseļošanos dažādos veidos. Kurzemes piekrastē, biežāk gan Liepājā vai netālajā Jūrmalciemā, ir priekšrocība izbaudīt dziedināšanu, meklējot dzintaru.
Praktiski padomi
* Masāžas pindas. Dzintarēnus liek lina maisiņos līdzīgi kā ārstniecības augus un izmanto masāžās. Jāpatur prātā, ka ik pa laikam maisiņš jāatver, lai dzintaru var izbērt, attīrīt un izmazgāt maisiņu. Pindas silda uz tējas svecītes tukšā bļodiņā un masē sāpošas locītavas no augšpuses un apakšpuses. Var likt uz acīm, jo mazina nogurumu. Pindas nedrīkst karsēt – tikai sildīt.
* Dzintara eļļa. Ņem jebkuru eļļu, ko drīkst karsēt un kam nav spēcīgas smaržas, piemēram, vīnogu kauliņu eļļu. Ieber noskalotus dzintarēnus un silda uz tējas sveces 20 minūtes, uzmanot, lai nav vairāk par 40 grādiem. Svarīgi ir nepārkarsēt, jo tad dzintars sabrūk. Šādi dzintarēnus var izmantot ne vairāk kā 20 reižu, pēc tam tie ir iztukšoti, sadrūp.
* Dzintara tēja. Čaklais variants: ņem sauju noskalotu dzintarēnu un puslitru vārīta ūdens vai avota ūdens. Ieber dzintaru un karsē uz lēnas uguns 30 minūtes. Tēju lieto kursa veidā, ne vairāk kā glāzi dienā. Ja garša, smarža kļūst nepatīkama – organismam pietiek. Sliņķu variants: iepriekšējā vakarā karstā ūdenī iemet sauju dzintara un atstāj uz nakti. No rīta to var sākt lietot.
* Dzintara ūdens. Stikla ūdens krūzē var ielikt vairākus dzintara gabalus – dzintara informācija par harmonisku attīstību strukturizē ūdeni.
* Dzintara uzlējums. 50 gramu dzintara kripatu ieber puslitrā degvīna un vismaz mēnesi tur tumšā vietā. Jo ilgāk glabā, jo spēcīgāka krāsa un garša. Dzer tukšā dūšā (20 minūtes pirms vai divas stundas pēc ēšanas) pa tējkarotei imūnsistēmas, potences stiprināšanai. Var rūpīgi ierīvēt locītavas un muskuļus. Kad degvīnu nolej, dzintaru vairākas dienas patur saulē un var izmantot atkārtoti trīs četras reizes. Pēc tam tas kļūst trausls un sadrūp. Ja izmanto spirtu, uzlējums būs gatavs pēc pāris dienām, bet tas iztukšo dzintaru vienā reizē un tādu jāprot iedzert – iesaka lietot pret kuņģa čūlu, uzēdot karoti sviesta.
* Dzintara modināšana. Ja dzintars ir dzīvs, apritē, tas uzreiz smaržo, atsaucas. Atvilktnē ilgi stāvējis un nedzīvs dzintars ilgāk jāmodina – jāsilda, jāberzē. Var ierakt zemē pirms pilnmēness, pēc divām nedēļām noskalot tekošā ūdenī un paturēt saulē. Taču galvenais ir saskare ar cilvēku.
* Dzintara attīrīšana. Vadās pēc sajūtām, vai tas vispār nepieciešams. Ja dzintars izmantots sāpošu vietu ārstēšanai, ja nav zināms iepriekšējais saimnieks, ja grūti pieradināt un izveidot attiecības, vēlams to attīrīt – paturēt tekošā ūdenī vai sālsūdenī, pēc tam saulē.
* Dzintara drošības tehnika. Vislabāk izmantot paša atrastu dzintaru, kurā saglabājies pozitīvu emociju un veiksmes lādiņš. Savāktos gabaliņus liek trauciņā, nevis uzreiz kabatā, lai izvairītos no traumām, ja dzintara vietā paņemts fosfors. Ja nav iespējas salasīt pašam, vēlams iegādāties zināmas izcelsmes dzintaru. Dziedniecībā nevajadzētu izmantot rotaslietas no pilnībā apstrādāta dzintara, jo ir bojāta tā enerģētika un noslīpēta garoziņa ar augsto dzintarskābes saturu, turklāt materiāls bieži tiek meistarīgi viltots. Lai to atšķirtu, viena no pazīmēm ir luminiscence – īstais dzintars ultravioletajā starojumā spīd bāli zaļganā un zilā krāsā.
* Dzintars neizraisa alerģiju!
Harmonijas nesējs
“Dzintars ir neaptverami sens – vairākus desmitus miljonu gadu. Tajā saglabājusies informācija par harmonisku matricu, harmonisku attīstību. Saskarsme ar dzintaru palīdz atgūt harmoniju,” svarīgu dzintara iedarbības aspektu akcentē pirtniece un holistiskās masāžas meistare Inga Lapiņa. Dzintars ietver informāciju par perfektu attīstību un var palīdzēt to atcerēties cilvēkam, kad organisma pašatjaunošanās mehānisms kādā brīdī sāk klibot. “Tā ir mūsu senču, mūsu dzimtas informācija – mums ir paredzēts to saņemt un izmantot. Acīmredzot kaut kas laikmetu griežos ir zudis, kādā brīdī esam notrulinājušies, vairs to nejūtam. Dzintars palīdz saprast, kas patiesībā esam, atcerēties to, ko esam aizmirsuši.”
Bērniem esot dabiska interese par dzintaru, viņi to jūt labāk – vēlas rotaļāties ar dzintara gabaliņiem, bužināt pirkstos, sildīt saujā, un tas ir viens no veidiem, kā būt saskarsmē.
Dzintara apstrādes meistare Anita Kovjazina atceras gadījumu, kad salonā Rīgā ienākusi mamma ar puisīti, kurš gribējis dzintara gabaliņu. “Tur bija mazi dzintara gabaliņi un arī lieli. Mamma viņam prasa – kuru tu gribi? Es domāju, ka bērns tik un tā pamētās, pazaudēs, lai jau ņem mazo, bet nē – viņš grib lielo. Viņi to arī nopirka. Pabrīnījos, nodomāju – būtu labi, ja paturēs, nepazaudēs vai neizmetīs. Nākamā gada vasarā abi atkal atnāca. Mamma stāstīja – iepriekš bērns ļoti slimojis, nevarējis naktīs gulēt, bet pēc tam ar iegūto dzintaru visu laiku spēlējies, naktīs licis zem spilvena. Puika tagad esot vesels.”
Viens no dzintara izcelsmes skaidrojumiem ir saistīts ar vārdiem dzīt, dzītars – dzīt prom ļaunu. Kurzemes pusē zināma ir tradīcija Lielās dienas rītā dzīt putnus ar lielu troksni un dziedāšanu, lai pie reizes tiek dzīts prom viss tumšais un ļaunais, lai Nā*e paliek ziemai, bet Lielā diena nāk ar sauli un dzīvību. Līdzīgs ticējums, ka dzintars pasargā no ļauna, ir arī poļiem, lietuviešiem, dāņiem. Vēl viena saistība ir ar vārdu dzimta – dzintars kā saikne ar senčiem, aizgājējiem, viņu pieredzi un zināšanām.
“Dzintaru dod pati daba. Mēs nelaužam ar traktoriem, bet izejam jūras krastā un, ja lemts tajā dienā, atrodam. Tieši tāpat, kā vācam augus tējai, zāļu slotas vai jebko, ko daba dod. Tātad arī dzintars ir domāts mūsu atbalstam. Jācenšas lietot pēc iespējas saprātīgāk, gudrāk un ar lielu pateicību,” saka Inga Lapiņa. Viņa atgādina, ka arī uzturā vislabāk lietot produktus, kas aug 500 kilometru rādiusā. No tālākām vietām ievestie ir tikai kā našķis, jauna pieredze, bet visvērtīgākie, vispiemērotākie ir tuvākie. Tātad dzintars ir mūsējais.
Atsaucas siltumā
Veselīgāk ir nograuzt pāris burkānu, nevis dzert tā ekstraktu kapsulās, un arī dzintaru labāk izmantot tādu, kā no jūras nācis. “Dzintaram patīk būt kopā, veidot attiecības ar cilvēku. Ir patīkami paņemt rokā gabaliņu vai vairākus. Sasildot plaukstās, izdalās ēteriskā eļļa, dzintars sāk smaržot, atsaucas. Ēteriskā eļļa ir dzintara dvēsele. Pats tīrākais, koncentrētākais kodols tajā,” uzskata Inga Lapiņa.
Dzintaru mieram, veiksmei un harmonijai var nēsāt kabatā, turēt blakus datoram, lai novērstu starojuma slikto ietekmi. Klīst leģenda, ka gaišreģe Vanga dzintaru dēvējusi par vienu no lietām, kam obligāti jābūt katrā mājā. Tas var būt lielāks dzintara gabals vai koka, keramikas trauks ar maziem gabaliņiem. Saskarē ar ķermeni dzintars siltuma ietekmē izdalīs ēterisko eļļu un citas vielas, arī dzintarskābi, kas ir visvairāk izpētītā sastāvdaļa un kam piemīt spēcīgas dziednieciskās īpašības –pretiekaisuma, biostimulējoša iedarbība, kas sekmē audu, šūnu atjaunošanos. Dzintara apstrādes meistari zina – ja gadās noslīpēt kādu gabaliņu ādas, pirksts automātiski iešaujas mutē un pēc tam dzintara putekļos. Tie labi palīdz pret aukstumpumpām, brūcēm, bet plāksterim var līdzēt dzintars ar plakanu virsmu – tieši garoziņā ir visvairāk dzintarskābes. Smalkās molekulārās struktūras dēļ dzintarskābe organismā uzsūcas ātri, viegli un dziļi, 20 minūšu laikā sasniedzot visas šūnas. “Ja dzintaru rokās bužina 20 minūtes, jutīgākie jūt garšas pārmaiņas mutē.”
Dzintara pindas jeb lina auduma maisiņi ar dzintara gabaliņiem, ko izmanto masāžām, pirms lietošanas tiek sildīti. Sildot tiek gatavota dzintara eļļa un ar karstu ūdeni – dzintara tēja. Tomēr jāuzmanās, lai to nepārkarsētu.
Īpaša iedarbība jūtama pirtī – siltā un mitrā vidē, kur visi procesi norit ātrāk. Sasildītu dzintaru ieliek plaukstās, uz pēdām vai mugurkaulāja. Dzintars paātrina, izlīdzina asiņu, limfas, arī enerģētisko un informatīvo plūsmu. Tējai piemīt urīndzenošas īpašības, un to nevajadzētu lietot pirms gulētiešanas un vairāk par glāzi dienā.
Dzintarēni, kripatas, putekļi un pūderis
Dzintars izsenis bijis vīraka, baznīcās kvēpināmu maisījumu, sastāvdaļa, un Indijas vīraka tirgus joprojām ir liels šā materiāla patērētājs. Lietuviešu zintnieki dzintaru plaši lieto savos rituālos, piemēram, attīra telpu, metot sauju dzintara putekļu ugunī. Šādi dezinficē arī izkurinātu pirti, kurā norisināsies dzemdības.
Lielie dzintara gabali ir enerģētiski spēcīgāki, tādus nemaļ un nesmalcina. Gana lielu un ērti satveramu var izmantot galvas masāžai, tādējādi palīdzot pret galvassāpēm, uzlabojot asiņu mikrocirkulāciju. Plaukstās sildīts dzintars ir atbalsts meditācijā, tas nomierina un relaksē, stimulē organisma pašatjaunošanās rezerves.
Dzintarēnus liek pindās un izmanto plaukstu masāžai, bet krellītes palīdz bērniem zobu šķilšanās laikā, kā arī pasargā suņus un kaķus no ērcēm un blusām – dzintars, berzējoties gar apmatojumu, rada statisko elektrību, kas kukainim netīk, un mīluli nevajag mazgāt ar ķīmiskiem pretblusu, pretērču šampūniem.
Dzintara kripatas visbiežāk pārtop par dzintara putekļiem un arī pūderi – pavisam smalku frakciju. To var nopirkt vai pagatavot pats, jo sasmalcināt nav grūti, bet labāk to darīt akmens piestā, nevis kafijas dzirnaviņās, jo saskarsme ar metālu nav vēlama. Kripatās ir augstāka dzintarskābes koncentrācija, tāpēc no tām visbiežāk gatavo tēju, uzlējumu un eļļu.
Putekļus vai pūderi var iemaisīt sejas vai roku krēmā, masāžas eļļā. Parasti izvēlas bērniem domātu krēmu, kam ir vismazāk piejaukumu, pievieno putekļus un maisa, līdz sasniegta vēlamā konsistence – ne par biezu, ne par šķidru. Ļauj pāris dienu ievilkties. Putekļus var arī iemasēt ādā, bet tai jābūt sausai. Iesnu gadījumā der iemasēt plaukstās un pēdās, bet, ja ir blaugznas, – ierīvēt galvas ādā.
Katram savs, bet īsts
Dzintara krāsa tā iedarbību neietekmē, lai gan baltais jeb kaula dzintars maksā dārgāk. Kādreiz krellēs vēra vismaz vienu melnā dzintara gabaliņu veiksmei. “Jāieklausās sajūtās, ko cilvēks vairāk pieņem, kas vairāk vajadzīgs. Kādam patīk baltais, citam – sarkanais. Dzintaram ir 200 nokrāsu, turklāt gadu gaitā tā mainās. Man bijis pat rudzupuķu zils dzintars – sudraba saktiņā ieliku,” atceras meistare Anita Kovjazina. Īpašs bijis dzintars ar gaisa burbulīti un ūdens pilienu tajā – gluži kā līmeņrādis.
Meistare uzsver, ka dzintara meklēšana, vākšana ir ārstniecisks, meditatīvs, aizraujošs un dziedinošs process – paša atrasts dzintars ir īpašs, jo ir veiksmes apliecinājums. Kā vēsta leģenda, laikā, kad debesīs saules maz – no rudens līdz pavasara saulgriežiem –, jūra katru dienu kaut kur krastā noliek pa lielākam dzintaram, tikai jātrāpa īstajā vietā un īstajā laikā. Aiziet līdz jūrai un uzturēties svaigā gaisā ir veselīgi, bet, regulāri pieliecoties vai rušinoties, ķermenim tiek kaut vai neliela fiziskā slodze. (Pagājušā gadsimta 30. gados žurnāls Mājas Draugs publicēja ieteikumus mājsaimniecēm, kā uzturēt ķermeni formā. Bija arī vingrojums tvirtam dibenam – izberiet kastīti sērkociņu un salasiet, pēc katra noliecoties.)
“Kolēģe bija nervoza, depresīva – teicu, ka vajag nevis gausties, bet iet un kustēties. No rīta enerģijai vismaz tējkaroti dzintara šņabja iedzert. Viņa vēlāk žēlojās – nopirkusi aprocīti veikalā, lai būtu lētāk, pagatavojusi uzlējumu, bet tam bijusi politūras garša,” kļūmīgu gadījumu atstāsta Anita Kovjazina. Lai dzintars labāk spīdētu, citi to lako, taču laka var slēpt arī mākslīgo dzintaru, plastmasu. Ja dzintars nepiesaista uzmanību, varbūt tas nav īsts vai arī organismam tobrīd tā atbalstu nevajag.
“Dzintars nav vajadzīgs visiem, turklāt mēs esam bagāti ar dažādām dabas veltēm. Tiem, kuriem nepatīk, negaršo, nav ko mocīties!” uzskata Inga Lapiņa. Svarīgi īstajā brīdī zināt un atcerēties, kā var palīdzēt dzintars, ko izskalo mūsu pašu Kurzemē.
Dzintars dziedē
Foto – Shutterstock
Ja ir izsīkums, pavājināta imunitāte un sirdsdarbība, dzintars izlīdzina asiņu, limfas un citu šķidrumu plūsmu ķermenī, atjauno harmoniju.
Ausu sāpju, angīnas gadījumā aizdedzina dzintaru un ļauj dūmiem ieplūst ausī, kaklā (noliecas virs dūmu strūkliņas vai izlīdzas ar papīra tūtiņu).
Ja ir locītavu sāpes, palīdz atjaunot šķidruma un enerģiju plūsmu.
Pret tūsku dzer dzintara tēju, jo tā ir urīndzenošs līdzeklis.
Zobu šķilšanās un zīdīšanas laikā uzliek krelles ar aizskrūvējamu aizdari vai pa mezgliņam starp dzintariem.
Dzintars mazina ādas iekaisumu, rētas, palīdz pret aknēm.
Hemoroīdu gadījumā izmanto svecītes no dzintara putekļiem, kam pievienotas saistvielas – eļļa un tauki.
Mazliet vēstures
1260. gadā tiek izdots dzintara likums – ekskluzīvas tiesības uz dzintaru piesavinās Teitoņu ordenis, un citiem par dzintara paturēšanu draud pakāršana. Tiek ieviestas dzintara klaušas.
Avots:
