Ķenguri
Ķenguri piedzimst ļoti mazi un parasti nav lielāki par ķirsi.
Vēl kāds interesants fakts – aizstāvoties ķenguri var rūkt līdzīgi kā suņi.
Flamingo
Ja zoodārzā esi redzējis flamingo, tad būsi pamanījis, ka viņi pulcējas baros un stāv uz vienas kājas. Tam nav zinātniska izskaidrojuma – viņiem vienkārši tā ir ērti.
Vēl interesantāks fakts ir tas, ka viņu acis ir lielākas par smadzenēm. Pārsteidzoši, jo acis nemaz nav lielas. Vārds ‘flamingo’ ir radies no latīņu valodas, ar nozīmi ‘liesma’. Varbūt tas ir viņu košās krāsas dēļ.
Lemuri
Arī Lemuru vārds ir cēlies no latīņu valodas, un tas tulkojumā nozīmē ‘spoks’ vai ‘gars’. Viņiem ir lielas un caururbjošas acis, kā arī viņi ir visaktīvākie tieši nakts laikā. Neviens nevēlētos sastapties ar viņu skatienu naktī.
Lemuri dzīvo Madagaskaras salā pie Āfrikas krastiem, un viņi nav sastopami nevienā citā pasaules vietā. Lemuri ir primātu kārtas pārstāvji, kas murrā un ņaud līdzīgi kā kaķi, bet var arī riet kā suņi.
Raibvardes
Raibvaržu dzimtas pārstāves varbūt izskatās kā mazas un jaukas vardītes, taču viņas var būt nāvējoši indīgas.
Dažu sugu inde ir tik spēcīga, ka viens piliens var būt bīstams cilvēka dzīvībai. Tāpēc labāk turēties pa gabalu no šīm vardēm.
Nīlzirgs
Nīlzirgs jeb hipopotams savu ikdienu pavada ūdenī, jo viņa āda ir ļoti jutīga pret sauli. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka nīlzirgi “svīst” asinis. Patiesībā viņu sviedru dziedzeros ir mazliet sarkanā pigmenta, kas sviedru krāsu padara līdzīgu asinīm. Sviedri kalpo kā aizsarglīdzeklis pret saules apdegumiem.
Surikati
Par surikatiem valda uzskats, ka viņi ir mazi, mīļi dzīvnieciņi, kas visu dienu pavada laiski gulšņājot saulē, bet patiesībā viņi ir ļoti strādīgi un ļoti labi prot rakt alas.
Sakļauti priekšķepu nagi veido tādu kā lāpstu, un vienā dienā viņi spēj izrakt tik daudz smilšu, kas vairākus simtus reižu pārsniedz ķermeņa svaru.
Paviāni
Vai esi domājis, kāpēc paviāniem ir rozā pēcpuses? Tas nav tikai izskata dēļ. Sārtā āda kalpo kā paliktnis, kas ļauj sēdēt un gulēt stāvus pozīcijā, un tāpēc viņi jūtas daudz ērtāk.
Jūras lauvas
Jūras lauvas dienā spēj apēst tik daudz zivju, kas sastāda 5% no viņu ķermeņa masas. Viņas ir arī prasmīgas nirējas, kas pārtiek no tā, ko nomedī. Jūras lauvas var pavadīt ūdenī līdz pat 10 minūtēm un sasniegt 26 līdz 98 metru dziļumu.
Sauszemes bruņurupuči
Cilvēkiem mazuļa dzimumu nosaka viena mātes un viena tēva hromosoma. Kad olšūna ir apaugļota, tad to vairs mainīt nevar. Bruņurupuču gadījumā dzimumu nosaka temperatūra, kāda ir olas inkubācijas periodā.
Avots: mirror.co.uk
