Jāatsakās no piena produktiem
Ājurvēda palīdz organismam palīdzēt pašam sev. Sistēma balstīta uzskatā, ka Visums sastāv no pieciem elementiem – gaisa, uguns, ūdens, zemes (gļotas) un ētera (vēja). Cilvēkos šie elementi pārstāvēti trīs konstitucionālajos pamattipos jeb došās – “vata” (gaiss un ēters), “kapha” (ūdens un zeme), “pitta” (uguns un ūdens). Došas nosaka gan cilvēka veselību, gan to, kā viņš reaģē uz apkārtējo pasauli. Lai piemeklētu katram cilvēkam vispiemērotāko ārstēšanu, ājurvēdas speciālists vispirms nosaka pacienta konstitucionālo tipu, jo “vatām”, “kaphām” un “pitām” vai šo tipu kombinācijām ārstēšana atšķirsies.
“Saaukstēšanās tiek pieskaitīta “kapha” vai gļotu disbalansa slimībām. Saaukstējies cilvēks klepo, atklepo, viņam tek deguns – tās ir gļotas, šķidrums,” skaidro ģimenes ārste un ājurvēdas speciāliste Ilona Ābele-Šrenka. Arī “kapha” tipa cilvēki ar iesnām, bronhītu, pneimoniju, deguna blakus dobumu iekaisumu, bronhiālo astmu – tās visas ir “kapha” slimības – slimo biežāk. Šā tipa cilvēki arī biežāk cieš no šķidruma aiztures organismā, piemēram, dažādām tūskām.”
Kā pazīt “kapha” tipa pacientu? “”Kapha” tipa cilvēkiem ir tendence uz lieko svaru, viņiem ir lieli kauli. Pēc dabas viņi ir lēnīgi, viņiem vajag vairāk laika, lai izprastu problēmu, izdarītu darbu, iemācīties ko jaunu, taču, ja viņi kaut ko ir apguvuši, tad uz visiem laikiem,” stāsta ārste.
Lai veiksmīgi ārstētu saaukstēšanos, pirmām kārtām jāievieš korekcijas uzturā, atsakoties no produktiem, kas veicina gļotu veidošanos un uzkrāšanos organismā, piemēram, no govs piena un tā produktiem, svaigiem gurķiem, tomātiem, arbūziem, melonēm, ķirbjiem. Starp citu, “kapha” tipa cilvēkiem vispār nebūtu ieteicams ēst šos produktus.
“Pirmajās dienās, kad saaukstēšanās tikko sākusies, kad niez kaklā un moka sauss klepus, lieti noder tradicionālais karstais piens ar medu un sodu. Tiklīdz parādās gļotas – sākas atklepošana, iesnas –, piena lietošana jāpārtrauc,” norāda ārste.
Ingvers ar pipariem
Saskaņā ar ājurvēdu saaukstēšanās laikā jālieto dažādas garšvielu tējas. “Pacienti bieži vien domā – čili, pipari, to es nedzeršu, tas man par stipru! Taču var sākt ar pašu maigāko – svaiga ingvera tēju. Sarīvē ingvera sakni, aplej ar karstu ūdeni un maziem malkiem dzer visas dienas garumā. Ar ingveru sevi sildām no iekšpuses, tātad kausējam gļotas. Turklāt ingvers stimulē imūno sistēmu, kas palīdz cīnīties pret dažādiem vīrusiem un mikrobiem,” skaidro Ilona Ābele-Šrenka.
Ja paaugstinās temperatūra, jādzer koriandra uzlējums vai novārījums. To pagatavot nav grūti: ņem tējkaroti koriandra sēklu uz litru ūdens, pavāra desmit minūtes, tad nokāš un lieto. Šādam novārījumam stiprumam var likt klāt arī svaigu, sarīvētu ingvera sakni un tējkaroti melno piparu. “Svaigs ingvers mutei var šķist ass, bet tas nav ass kuņģim. Ar ingvera pulveri ir tieši otrādi,” svaiga ingvera priekšrocības pamato ārste.
Ārstējot saaukstēšanos, izmanto arī dažādus ājurvēdas augu preparātus, kas pieejami gan kapsulās, gan pulverī, gan eļļā. Piemēram, ājurvēdā plaši izmanto nīma – koka, kas aug Indijā un Nepālā, – mizu un lapu preparātus, kam piemīt spēcīga antibakteriāla iedarbība. Piemēram, ja sākušās iesnas, vispirms degunu izskalo ar sālsūdeni, bet pēc tam gļotādu uz nakti ieziež ar nīma eļļu. Pret aizliktu degunu palīdz piliens sinepju eļļas, bet pēc tam, kad deguns iztīrījies, gļotādu ieziež ar nīma eļļu. Gan saaukstēšanās profilaksei, gan ārstēšanai ārste iesaka čavanprašu – augu un augļu ievārījumu, kas satur ap 40 dažādu dabisku sastāvdaļu. Lai stimulētu, stiprinātu imūno sistēmu un nesaslimtu, to lieto pa tējkarotei no rītiem.
Ilona Ābele-Šrenka norāda, ka ājurvēdisko ārstēšanu var kombinēt ar tradicionālās medicīnas metodēm. Akūtā situācijā, kad pacientam, piemēram, ir smags deguna blakus dobumu iekaisums vai plaušu karsonis, vispirms būs jālieto antibiotikas, bet pēc tam ar saudzīgām metodēm jādara viss, lai tas vairs neatkārtotos.
Avots:
