Man garām ejoša sieviete ar bērnu veltīja niknu skatienu. Viņa atgriezās un pienāca man klāt: “Vai jūs zināt, ka labierīcībās tam ir speciāli paredzēts barošanas krēsls? Manai meitai uz to nav jānoskatās, kamēr viņa ēd.” Es neko nepaspēju bilst, jo mans dēls iejaucās šajā sarunā. Viņš teica: “Tad man nav jāskatās uz jūsu kailo meitu, kamēr viņa ēd.” Sieviete turpināja sakot: “Mana meita ēd un viņai nav nevienas atkailinātas ķermeņa daļas.” Par to mans 5 gadus vecais puika teica: “Es veru redzēt viņas kailās kājas, bet jūs pat nevarat redzēt manu māsu.”
Tad sašutusī sieviete man pajautā vai es tā ar pieaugušajiem ļauju runāt savam dēlam. Tad viņa atkal atgādināja, ka man vajadzētu savu bērnu barot labierīcībās. Tad mans dēls aizgāja pie blakus galdiņa, kur ēda sievietes meita un teica: “Es jūsu ēdienu aiznesīšu uz tualeti, ja mana māsa tur var ēst, tad jūs arī tur varat ēst.” Sieviete saka, ka mans dēls izturas necienīgi. Es viņai paskaidroju, ka tādi nu tie piecgadnieki ir.
Avots: trendingstylist.com
