Ja mēs jautājam “Kas noticis?”, bet Jūs atbildat “Nekas”, tad mēs tā arī uzvedīsimies, it kā nekas nebūtu noticis. Mums, protams, ir skaidrs, ka tie ir meli, bet vai tad ir iemesls strīdēties?!
Ja Tu uzdod jautājumu, uz kuru nemaz nevēlies dzirdēt atbildi, tad gaidi atbildi, kuru Tu negribi dzirdēt!
Ja Tu uzskati, ka esi resna, tad, visticamāk, tā arī ir, bet mums to prasīt nevajag!
Ja mūsu teikto var traktēt divos veidos, bet viens no tiem uz Tevi iedarbojas kā sarkana lupata uz vērsi, mēs domājām otro veidu!
Mūs var palūgt kaut ko izdarīt vai arī paskaidrot, kā to dara, taču to nevajadzētu darīt vienlaicīgi, savādāk Tu darīsi visu pati, jo Tu taču labāk zini!
Ja Tu kaut ko gribi, runā tieši, jo uz mums mājieni nestrādā. Pat ļoti skaidri mājieni ir bezjēdzīgi. Kāpēc ir tik grūti visu pateikt tieši?!
Iemācies beidzot pati tikt galā ar tualetes poda vāku, Tu tomēr vairs neesi nekāda mazā meitene. Ja Tev vajag, lai tas ir nolaists, tad nolaid!
Gandrīz uz katru jautājumu var atbildēt ar divu vārdu palīdzību – “jā” un “nē”.
Mēs esam vajadzīgi, lai risinātu problēmas, tāpēc dalies ar mums tikai tajā, ko mēs varam atrisināt. Pārējām problēmām Tev ir draudzenes!
Ja galvassāpes nepāriet 17 mēnešus, ar Tevi noteikti kaut kas nav kārtībā – aizej pie ārsta!
To, ko mēs esam teikuši 6 mēnešus atpakaļ, atcerēties ir bezjēdzīgi. Jebkuras frāzes derīguma termiņš beidzas ne vēlāk kā pēc nedēļas.
Lūdzu, pietaupi visu, ko gribēji teikt līdz brīdim, kad sākas reklāma!
Kristoferam Kolumbam neviens neteica, kur jādodas – nevajag to teikt arī mums!
Persiku – tā ir sula, nevis krāsa. Ķirbju – tas ir pīrāgs, nevis krāsa. Un vēl mums nav ne mazākās sajēgas par to, kas ir koraļļu krāsa!
Ja kaut kas niez, tad tas ir jāpakasa. Punkts!
Ja mums kaut kur ir jāaiziet kopā, derēs pilnīgi jebkurš apģērba gabals.
Asaras – tā ir šantāža!
Ja Tu negribi parunāt par hokeju, dažādām ierīcēm, iekšdedzes dzinēju vai ASV politiku, tad nemaz nejautā – par ko mēs domājam?!
