Vai vēlies uzzināt kādi bija Agatas kristi pieci populārākie indīgie augi, kas minēti arī viņas sarakstītajās grāmatās?
Eranda jeb ricīna augs (ricinus communis)
Ricinus communis ir rīcineļļas avots un to audzē komerciāliem nolūkiem. Tomēr, auga brīnisķīgo lapu dēļ, to audzē arī dekoratīviem nolūkiem, dārzos. Ricinus communis sēklas satur ricīnu, proteīnu,kas pieaugušu cilvēku var nogalināt pāris minūšu laikā.
Visslavenākais ricīna upuris bija Georgijs Markovs, kura ciskā, 1978. gadā, uz Vaterlū tilta, Londonā, tika iešauta bumbiņa ar ricīnu, tā šo bīstamo toksīnu ievadīja viņa asinsritē. Četras dienas vēlāk viņš nomira, jo ricīns apturēja normālo šūnu augšanas un atjaunošanās procesu viņa ķermenī.
Lai arī, ricīna apēšana ir mazāk bīstama, kā tā injicēšana ķermenī, tomēr, tā ēšana nav ieteicama, jo vesela sauja ricīna sēklu var būt letāla.
Uzpirkstītes (digitalis)
Uzpirkstītes plaši izmantotas medicīnā jau simtiem gadu. Digitalis saturā esošās vielas, ietekmē sirdi, palēninot un padarot intensīvākas sirds kontrakcijas. Ja tās izmanto pieņemamā daudzumā, šīs vielas ir efektīvs līdzeklis straujiem un nevienmērīgiem sirds ritmiem. Tomēr, pārāk liela deva var likt sirdij apstāties, liekot cilvēkam nomirt.
Velnarutks
Ir divi indīgi augi ar nosaukumu hemloks, bet tie satur atšķirīgas indes. Cicuta satur nervu toksīnu, kas izraisa krampjus. Conium maculatum jeb plankumainais suņstobrs satur konīnu, kas arī ir nervu sistēmas inde, bet tā izraisa paralīzi. Šajā augu ģintī ir arī ēdami augi, kā piemēram pētersīļi, pastinaks un burkāni.
Velnoga (belladonna)
Atropa belladonna jeb nāvējošā velnoga ir viena no daudziem augiem, kas satur letālo piedevu, antropīnu.
Antropīns iespaido nervus, paaugstina sirdsdarbību, samazina svīšanu un liek izplesties acu zīlītēm. Belladonna ogu sula agrāk tika izmantota, lai renesanses laikā sievietēm paplašinātu acu zīlītes – sula tika iepilināta acīs.
Antropīnu izmanto arī mūsdienās, pieņemamās dozās, tas paplašina zīlītes, ļaujot labāk apskatīt acs iekšieni.
Zilā kurpīte (aconitum nepallus)
Toksiskais komponents acontom augos tiek dēvēts par akonitīnu, tas ir neirotoksīns, kas ir nāvējošs tīrā tā formā. Simptomi parādās jau 15 minūšu laikā pēc apēšanas; jūtama mutes un rīkles dedzināšana.
Tālāk sāpes izplatās un upuris mirst pēc pāris agonijas un krampju pilnām stundām. Akonitīns var tikt apēsts, injicēts vai absorbēts caur ādu. Dārzniekiem apkopjot šos augus noteikti ir jāpadomā par personiskajiem aizsardzības līdzekļiem.
Avots: telegraph.co.uk