Arī pagātnē, cilvēce ir nodevusies iemērkšanai ūdenī: sākot ar seno grieķu freskām, kurās attēlots “Jūras nirējs”, lielisks piemērs ir arī Jēzus kristīšana Jordānas upē, beidzot ar mūsdienīgām peldēm brīvā dabā.
Hidroterapija tiek praktizēta jau kopš seniem laikiem. Hipokrāts ieteica peldes avotos, noguruma mazināšanai, un senie ēģiptieši to pārvērta mākslā, izmantojot ēteriskās eļļas un ziedus. Šis trakums sasniedza arī Romu, kur spa atradās jau kopš romiešu laikiem. Interese augstāko punktu sasniedza viktoriāņu ērā: augstas vannas tika nozīmētas sākot ar nobrāzumu un beidzot ar histērijas ārstēšanai.
Tikai pēdējo gadu laikā, zinātnieki un ārsti ir uzsākuši pētīt to, kādēļ auksts ūdens liek mums justies tik neizsakāmi labi. Kosmētiskā līmenī, auksts ūdens sašaurina poras un saplacina matu folikulas, tieši pēdējās īpašības dēļ, frizieri matu mazgāšanu iesaka noslēgt ar skalošanu, izmantojot aukstu ūdeni, lai mati kļūtu spīdīgi. Aukstais ūdens palīdz stimulēt limfas cirkulāciju un brūno tauku veidošanos. Kāds pētījums apgalvo, ka, ja katru dienu dosies aukstā dušā, gada laikā tu zaudēsi aptuveni 4 kilogramus svara.
Daudz interesantāku efektu garīgajai veselībai rada iemērkšana aukstā ūdenī. 1990-tajos gados, Vācijā, ārsti atklāja, ka peldēšana aukstā ūdenī “cietināja” ķermeni, tas nozīmēja, ka pacienti ilgāk spēja tikt galā ar stresa situācijām. Atrašanās aukstā ūdenī par 10% samazina sirdspukstus, pazeminot asinsspiedienu.
Tomēr, pavisam nesen, pētījums atklājis, ka auksts ūdens ir efektīvs līdzeklis depresijas ārstēšanai, jo tas liek izdalīties norepinefrīnam un beta endorfīniem. Tādēļ, nākamreiz, kad kādam iestājas panikas lēkme, neliec viņam/-ai dzert aukstu ūdeni, liec lai šis cilvēks aukstajā ūdenī ielec.
Avots: health.spectator.co.uk
