Reizēm greizsirdības pamatā var būt paša cilvēka neuzticība, kura izraisījusi vainas sajūtu: neuzticīgais var projicēt savu neuzticību uz partneri, izjūtot greizsirdību.
Greizsirdības saknes meklējamas bērnībā, kad tā attīstās brāļu un māsu starpā – kā rezultāts savstarpējai cīņai par vecāku uzmanību. Katrs bērns vēlas pretendēt uz vienīgā, mīļākā bērna statusu. Ja vecāki visām atvasēm piedāvā pietiekamu devu uzmanības un mīlestības, bērns tiek galā ar šīm jūtām, un kā pieaudzis cilvēks retāk sastopas ar nepārvaramu greizsirdību konkurences situācijās.
Greizsirdības jūtas un neuzticēšanos veicina pārāk trauksmaini vai pārlieku stingri vecāki, kas nerespektē bērna robežas – uztver bērnu kā daļu no sevis un bremzē viņa individualitāti un pašiniciatīvu. Vēlme pēc saplūšanas saglabājas arī pieaugušā vecumā. Otru uzskata par sevis turpinājumu, nevis neatkarīgu un brīvu personību. Vai greizsirdība ir tā pati mīlestība?
Lasi arī: 4 Zodiaka zīmes, kuras ir visgrūtāk aizmirst!
Diemžēl ne. Greizsirdība var norādīt uz to, ka otram esat svarīgs, bet visbiežāk aiz greizsirdības būs maskējusies spēcīga emocionāla atkarība no otra. Īsta, patiesa pieķeršanās un mīlestība ir vērojama tajās partnerattiecībās, kur ciena otra intereses, respektē personīgo brīvību un valda uzticēšanās gaisotne.
Vīrietis ir greizsirdīgs tāpēc, ka pārlieku mīl sevi pašu; sieviete ir greizsirdīga tāpēc, ka nepietiekami mīl sevi. Džons Maikls Grīrs.
Avots: 
