Visbiežāk tiek ievērota attiecība 2:1 jeb divas glāzes ūdens uz vienu glāzi rīsu. Tomēr arī ievērojot šos norādījumus, ne vienmēr rezultāts ir ideāls.
Lai noteiktu, kādai tieši ir jābūt attiecībai starp rīsiem un ūdeni, pētnieki veica eksperimentu. Viņi vārīja vienu paciņu rīsu un vienu glāzi rīsu, izmantojot vienu glāzi ūdens. Rezultāts bija veiksmīgs gan ar garajiem rīsiem, gan arī ar brūnajiem un baltajiem rīsiem, un ar šo nelielo eksperimentu tika pierādīts, ka atbilde slēpjas tvaika daudzumā.
Dalībnieku izmantotās rīsu paciņas aizkavēja tvaika izdalīšanos, taču, vārot rīsus bez iepakojuma, izdalās vairāk tvaika. Tā daudzums var atšķirties. Piemēram, ja katlam nav pietiekoši labi noslēgts, tad izdalītā tvaika daudzums būs lielāks.
Ideāli būtu tad, ja tvaiks neizdalītos vispār, taču tas nav iespējams pat izmantojot speciālo rīsu vārīšanas katlu.
Gatavojot vairāk rīsu, būtu īpaši jāpievērš uzmanība tvaika daudzumam. Ja izmanto to pašu katlu, ko mazākam rīsu daudzumam, tad dubultot ūdens daudzumu, ja rīsu ir divreiz vairāk, nebūtu tas labākais risinājums.
Ja attiecību 1:2 dubulto līdz 2:4, tad šķiet, ka tvaika būs divreiz vairāk, taču tā nav. Izmantojot katlu ar tādu pašu diametru ar to pašu vāku un karstumu, izdalīsies tieši tikpat daudz tvaika. Tātad beigās rodas vēl viena glāze ūdens.
Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, eksperti iesaka novērot apstākļus, kādos rīsi tiek gatavoti. Tas nozīmē, ka ir jāpievērš uzmanība katla diametram, vāka noslēgtībai, mitruma līmenim un tam, cik reizes jūs paceļat vāku, lai pārbaudītu, vai rīsi ir gatavi. Vairākas reizes mēģinot, jūs sapratīsiet, kāda ir ideālā rīsu un ūdens attiecība tieši jūsu virtuvē.
Avots: dailymail.co.uk
