Cēlonis ir dziļāk
Locītavas ir svarīgs mehānisms, kas nodrošina cilvēka ķermeņa pilnvērtīgu darbību. Taču nekas nav mūžīgs – ar laiku tās nolietojas, parādās sāpes, kas ierobežo kustības un apgrūtina ikdienas dzīvi. Šie simptomi var liecināt arī par iekaisumu, kad pretsāpju līdzekļi tikai mazina ciešanas, bet problēmas cēlonis ar laiku padziļinās.
No locītavu sāpēm cieš cilvēki pēc 45 gadu vecuma un tie, kam ir liekais svars, iedzimtas locītavu patoloģijas, bijušas traumas, pārciesta Laima slimība. Bērniem un jauniešiem problēmas rodas straujas augšanas dēļ. Sievietēm locītavu sāpes mēdz parādīties menopauzes vecumā un pēc sarežģītām ginekoloģiskām operācijām.
Kustību iespējas atkarīgas arī no locītavas kaulu virsmas formas un skrimšļa, kura funkcija ir samazināt berzi un amortizēt kustības. Interniste un reimatoloģe Lelda Dimdiņa uzsver, ka, piemēram, osteoartrītu mūsdienās vairs neuzskata par locītavas iznēsāšanos līdz ar vecumu, bet gan par slimību, kas maina audu noārdīšanās un atjaunošanās procesus. Tie rada iekaisumu, skarot visas struktūras, kas veido locītavu.
Iekustināšanas prieks
Ir svarīgi rūpēties par locītavu veselību un labsajūtu ne tikai tad, kad sākas pirmās ar vecumu vai darbu saistītās sāpes, bet jau jaunībā, lai aktivitāti saglabātu līdz pat vecumdienām un paildzinātu kaulaudu noārdīšanos. Locītavu veselību var uzturēt, liekot tām kustēties. Vispiemērotākie ir vingrojumi ūdenī, velobraukšana, garas pastaigas, jogas vingrojumi un aktivitātes asinsvadu un elpošanas sistēmai, iesaistot visas muskuļu grupas. Ieteicama arī mērena svara celšana, tomēr tā jāsaskaņo ar savu ārstu. Fiziskajai slodzei jābūt vienmērīgai visa gada garumā, nevis tikai konkrētās sezonās. Turklāt sabalansēta slodze ļaus saglabāt normālu ķermeņa svaru.
Skrimslis cieš, ja locītavas noslodze ir monotona, piemēram, ilgstoši sēžot pie datora. Tādēļ pēc iespējas biežāk jāmaina poza un ne retāk kā reizi stundā jāpieceļas, lai izstaipītos un nedaudz pastaigātos. Tiekot vaļā no pāris liekajiem kilogramiem, mazāka kļūst slodze gurniem, ceļgaliem, kaklam, mugurai un tādējādi sarūk risks traumēt skrimšļus, jo katrs puskilograms, no kura izdodas atbrīvoties, par puskilogramu samazina slodzi ceļgaliem.
Nepareizi ir pēkšņi uzsākt nodarbības trenažieru zālē vai skriet, lai iekustinātu kaulus. Gaidītā rezultāta vietā būs sāpes un klibošana, tāpēc vingrošanai jābūt saudzīgai, bet kustībām – plastiskām. Jāvingro vismaz 30–35 minūtes dienā ar pārtraukumiem. Lai skrietu un soļotu, noderēs apavi ar biezu, mīkstu zoli, kas nerada locītavu pārslodzi.
Locītavu diēta
Vienlaikus jāpadomā par pilnvērtīgu, veselīgu un sabalansētu ēdienkarti. Nav ieteicami marinēti un kūpināti produkti, jo tajos ir liels neorganisko sāļu daudzums. Nav vēlams lietot produktus ar augstu neorganisko fosfātu saturu: gāzētus dzērienus, maizi no augstākā labuma miltiem, kausētus sierus, krabju nūjiņas. Locītavas ietekmē arī produkti, kas satur purīnu, piemēram, melnā tēja, kafija, šokolāde, lēcas un trekna cūkgaļa.
Viens mērķis visiem
Locītavu slimības palīdz diagnosticēt pacienta izjautāšana, locītavu radioloģiska pārbaude (rentgenogrāfija, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija un magnētiskā rezonanse) un asinsanalīze. Dažreiz jāveic punkcija un jāizmeklē locītavas šķidrums.
Ārstēšanai izmanto medikamentus un citas metodes, tāpēc speciālistu komandā ir ģimenes ārsts, reimatologs, ortopēds, fizikālās terapijas ārsts, dietologs, rehabilitācijas un akupunktūras speciālists, psihologs un sociālais darbinieks.
Avots:
