Roku mazgāšana jau ilgi tikusi pieņemta kā svarīgs infekciju un vīrusu izplatības samazināšanas veids, bet, tagad, trīs gadus ilgs, pirmais lielais pētījums, kurā tika iesaistīti 20 tūkstoši pieaugušo, apliecina, ka roku mazgāšana tik tiešām samazina infekciju izplatību pieaugušo starpā.
“Līdz šim izmēģinājumam, nebija īsti skaidrs, vai roku mazgāšana patiesi nogalina baktērijas. Mums bija mazgabarīta pētījumu dati, bet nebija informācijas par baktēriju izplatību pieaugušo vidū,” atklāj pētījumu profesors no Dienvidhemptonas universitātes.
Pētījums atklāja, ka pieaugušajiem, kuriem tika dota pieeja interneta materiāliem, kas aptaujāja viņus par roku mazgāšanas ieradumiem, kā arī informēja par vīrusu un baciļu izplatību, un svarīgākajiem laikiem, kad jāmazgā rokas, infekciju izplatība samazinājās par 15-25%, salīdzinājumā ar kontrolgrupu.
Cilvēku grupa, kura tika informēta par roku mazgāšanas nozīmi, palielināja roku mazgāšanu no sešām reizēm, līdz 10 reizēm dienas laikā. Viņiem tika atklāts daudz zemāks infekcijas risks – akūtām elpceļu, gripveida un gastroenteroloģiskām saslimšanām. Par 10% samazinājās arī risks kādam citam viņu mājsaimniecībā dzīvojošam cilvēkam nodot šīs infekcijas. Kad kāds no kampaņā iesaistītajiem tomēr saslima, viņš ātrāk izveseļojās (9,2 dienas) nekā kontrolgrupā iesaistītie (10,6 dienas).
“Es domāju, ka cilvēki nav pilnībā pārliecināti, ka roku mazgāšana tiešām ir efektīvs līdzeklis, kas neļauj nodot mikrobus tālāk, viņi pret to pat attiecas ar skepsi. Bet tagad mēs zinām, ka tieši tā tas ir. Viena no svarīgākajām lietām, ir tā, ka mazgājot rokas tu ne tikai pasargā sevi, bet arī pasargā savus ģimenes locekļus, mēs pieņemam, ka arī kolēģi tādējādi tiek pasaudzēti,” apgalvo pētnieks.
Līdzīga roku mazgāšanas kampaņa, kas tiktu padarīta pieejama plašākai sabiedrībai, varētu atvieglot medicīnas dienesta darbu ziemas mēnešos, tādu pārliecību pauž pētījuma autori. Izmēģinājums, atklāja, ka tie, kas pastiprināti sekoja līdzi roku mazgāšanai, par 10% retāk katru gadu apmeklēja ģimenes ārstu. Viņiem arī retāk bija nepieciešamas antibiotikas.
Pētījums pierādīja arī to, ka interneta kampaņas ir efektīvs līdzeklis kā pamudināt cilvēkus ievērot pastiprinātu roku higiēnu piemēram, pandēmijas gadījumā, jo internets ir pirmā vieta, kurā cilvēki steidz meklēt informāciju un šī informācija spēj mainīt cilvēku uzvedību, lai palēninātu infekcijas izplatību.
“Ideja ir tāda, ka, ja pandēmijas gadījumā, cilvēki nemaina savu uzvedību, sākumā tiek pārslogota primārā veselības aprūpe un tad arī sekundārā veselības aprūpe. Tādēļ, vienkārši jāaizkavē slimības nodošana, lai aprūpes dienesti spētu normāli funkcionēt,” tika secināts.
Avots: theguardian.com
