1. Ieva – pirmmāte, daba, azote
Ieva – pirmmāte, daba, azote. Viņa baro, viņa pieņem un apņem, viņa ir gaiss, ūdens un pati dzīve. Katram bērniņam sākumā vajag izjust saplūsmi ar māti, to pašu dabiskāko “es – tu” kas ir pirmajās dienās un dzīves mēnešos. Tā ir pārpildītība un dāsnums bez robežām. Tas ir milzīgs resurss, kas rodas pēc mātes mīlestības izdzīvošanas un vēlāk kalpo kā veseluma sajūta, kā mīlestības, nozīmības un vērtīguma apziņa.
Šajā saldajā savienošanās ar Ievu ir arī bīstamība kļūt pārņemtam, kam vīrietis var arī neapzināti pretoties. Sievieti viņš neuztver kā personību, viņa šķiet vilinoša un bīstama vienlaikus. Vīrieši, kas iestrēgst šajā stadijā, bieži paliek dzīvot kopā ar māti, bēgot no bīstamības, vai arī izvēlas to, kurai “lielākas krūtis”, bet pēc tam pamet, lai viņu neapēstu.
2. Helēna – nepieejams seksuālās iekāres objekts
Turklāt galvenais vārds šeit ir – nepieejams. Tā var būt reāla sieviete, taču tad viņa ir precējusies, dzīvo aiz “trejdeviņām jūrām” vai vīrietis nav viņas gaumē. Vai var būt arī kāds ideālais iedomu tēls, kas pilnībā nav saistīts ar realitāti.
Helēna – tā ir vērtīga balva, kura jāiekaro. Vīrietis jau ir “norāvies” no mātes un iegājis vīriešu pasaulē. Helēnai un caur viņu vīrietis pierāda savu paša vērtību, iesaistās grūtā konkurences cīņā (starp citu, sasniedzot šajā ceļā nebūt ne mazus panākumus – bagātībā, karjerā…). Kā tikai balva ir iegūta… Tadadam! Tā kļūst nevērtīga. Un vīrietis var sākt meklēt jaunu balvu, skatoties pa malām pēc piedzīvojumiem. Konfliktu gadījumos, piemēram, viņš var “aizbēgt” jaunā romānā vai flirtā, meklējot tajā pierādījumus savai vērtībai, mierinājumu un sapratni.
3. Marija – vērtības tēls, kas atbilst mātes tēlam
Jungs to apraksta kā dvēseles māsu vai pavadoni, ja runā par iekšējās animas attīstību. Realitātē sievietes šajā stadijā kļūst par sievām vai dzīvesbiedrēm. Vīrietis jau ir spējīgs viņu saudzēt un būt uzticīgs. Eross un Anterots, kaisle un loģika apvienojas.
Grūtība ir tajā, ka vīrietis joprojām gaida no šīs reālās sievietes pilnību un gaida, ka viņa sniegs tos pārdzīvojumus, kurus var iegūt, tikai pašam attīstot sevī jūtas. “Aizvietojošā terapija”, protams, ir daudz labāk nekā nekas, bet bieži paiet garām.
4. Sofija – skaidra lieta, Dievišķā gudrība, viņa ir arī Dieva sievišķā puse
Vīriešiem pēc visām anekdotēm par blondīnēm nereti šoku rada tas, ka viedums attiecas tieši uz sievišķo sākumu. Sofija prot atrast pareizos risinājumus, ir saprotoša un pieņemoša. Viņā ir līdzsvars un prasme dzirdēt savas un citu jūtas.
Vīrietis, kas “iekustinājis” savu animu līdz šim līmenim, pārstāj mērīties “kuram ir garāks” un pierādīt katram un ikvienam, kurš šeit ir vīrietis. Tagad viņš var mierīgi radīt, mīlēt un strādāt, saprast, ka viņā ir dievišķā dala, un būt pie tam laimīgs no mazumiņa. Nu – pilnīgi kā sieviete.
Avots:
