2. Uzmanība un atmiņa arī spēcīgi ietekmē laika izjūtu. Piemēram, jauna pieredze, kas prasa lielāku prāta piepūli, šķiet, ilgst ilgāk nekā pazīstamas situācijas. Lūk, kāpēc ceļš uz jaunu vietu liekas garāks nekā atpakaļceļš!
3. Mēs vienmēr novērtējam gan esošo laiku, gan aizgājušo. Laika izjūta izkropļojas, ja rodas neatbilstība. Piemēram, kad esi saslimis ar gripu, laiks skrien lēnāk, jo slimība kropļo laika izjūtu, un šķiet, ka minūte ilgst kā stunda.
4. Arī vecums ietekmē pagātnes uztveri. Šeit nostrādā proporcionalitātes efekts. Gads – tā ir piektā daļa dzīves, kad jūs esat piecus gadus vecs, un šķiet, ka tas ir ilgs laiks. 50 gadu vecumā gads veido daudz mazāku proporciju (vienu piecdesmito daļu) un aizņem attiecīgu laika ilgumu.
5. Tomēr proporcionalitātes efekts vainojams tikai daļēji. Cilvēkam kļūstot vecākam un iegūstot pieredzi, arvien mazāk darbības veidu viņam ir jaunums, tāpēc šķiet, ka pagātnē laiks skrēja lēnāk.
6. Lielākās daļas cilvēku prātos nākotne ir plaša vieta, kur ir daudz laika un mēs ar to brīvi rīkojamies. Palūdziet aizņemtam cilvēkam dot jums šodien 10 minūtes laika, taču viņam tās neatradīsies. Taču – ja jūs pēc gada paprasīsiet uz stundiņu satikties, viņš ar prieku to darīs.
7. Un visbeidzot – zinātniskais skaidrojums. Zinātnieki ieinteresējās par laika ritējuma ātruma fenomenu. Jautājums ir aktuāls, jo tas interesē daudz cilvēku, kuriem šķiet, ka ar gadiem laika ritējums kļūst ātrāks.
Cilvēki pamana, ka jaunībā visi notikumi noris ilgi un laiks praktiski velkas, bet, kļūstot vecākiem, laiks sāk lidot. Zinātnieki to skaidro ar metabolisko procesu atšķirību dažāda vecuma cilvēku organismos.
Zinātnieki izpētīja, ka jaunībā metabolisms notiek ātri, un tas ietekmē laika izjūtu – laiks šķiet ļoti lēns. Savukārt ar vecumu metabolisms palēninās, tas kļūst lēnāks nekā laika ritējums. Pēc zinātnieku paustā, ārēji nekas nemainās – atšķiras tikai cilvēka fiziskais stāvoklis.
Pētnieki iesaka cilvēkiem neieciklēties uz to, ar kādu ātrumu rit laiks, jo realitātē nekas nemainās. Tāpēc ir vērts baudīt ikvienu dzīves mirkli.
Avots: “you-journal.ru”